piektdiena, 2007. gada 14. decembris

TREITONS ČEIZS

SKAIDROJA PĒC NOTVERŠANAS

Ričards Treitons Čeizs piedzima 1950. gada 23. maijā. Pirmo kaķi viņš nogalināja desmit gadu vecumā. Vēlāk, jau būdams pusaudzis viņš slepkavoja kaķus, dzēra, smēķēja marihuānu un radīja sev visādas nepatikšanas. Puisim bija ļoti stingrs tēvs, kurš nepārtraukti strīdējas ar māti un jaunākā māsa. 18 gadu vecumā Čeizs sāka risinat savas impotenteces problēmas. Psihologa slēdziens bija viennozīmīgs, – impotences iemesls slēpjas pastāvīgajā depresijā un agresīvajā uzvedībā. Pēc diagnozes rezultātu saņemšanas Čeizs pārcēlās dzīvot atsevišķi no vecākiem. Nedaudzi viņa tuvākie draugi pamanīja, ka jaunietis kļuvis dīvains. Reiz viņš aiznagloja bēniņu durvis, jo no turienes ārā nākot citplanētieši. Čeizs sev apkārt ievēroja dažādas zīmes un likumsakarības, kam viņš pievērsa ļoti lielu uzmanību. Kādu dienu viņš pat tika nogādats Sakramento slimnīcas ķirurģijas nodaļā, pēc mēģinajuma sev atvērt miega artēriju. Pacients sūdzējās, ka kāds iemitinājies viņa plaušās un tāpēc viņš kļuvis impotents. Pēc vispārējas izmeklēšanas psihiatri noteica diagnozi – paranoidālā šizofrēnija. Čeizam ieteica iziet ārstēšanās kursu un pēc trīs dienu noturēšanas slimnīcā, ļāva iet. Viņš atgriezās mājās pie savas mātes. Pēc atgiešanās mājās jauneklis sāka lietot narkotikas, un dzīvojot hipohondriķa dzīvesveidu lēnām izdila. Viņš sāka domāt,ka māte ēdienam pievieno indi. Pēc kāda laika vecākiem apnika auklēties ar prātu izkūkojušo dēlu, un tēvs to izdzina no mājas. Čeizs atkal sāka dzīvot viens. Viņs iemanījās noķert trusīšus; uzšķērda tos, izņēma iekšējos orgānus, sajauca ar asinīm, samala blenderī un dzēra šo spēcinošo dzērienu. Kādu dienu pēc kokteilīša viņam palika slikti un Čeizs nolēma, ka kokteilis pārvērties par skābi, kas izdedzinās viņam kuņģi. Patiešibā tā bija parasta saindēšanās. Savā prāta aptumsumā Čeizs uzbruka kādam garāmgājējam, kā rezultātā nokļuva psihiatriskajā klīnikā ar diagnozi - šizofrēnija. Ārsti uzskatīja, ka pacienta psihozēs vainojamas narkotikas. Čeizs pamanījās aizbēgt no slimnīcas un kad viņu atrada, pamukušais pacients sēdēja savas mātes majās ar sadalīta trusīša līķi rokā. Viņu nogādāja garīgi atpalikušo klīnikā, kur jaukais pacients ieguva palamu “Drakula”. Viņš pilnībā attaisnoja šo palamu, kad viņa palātā atrada divus beigtus baložus. Ārsti uzskatīja, ka Čeizs nav bīstams apkārtējiem cilvēkiem un izlaida šo jauko zēnu no klīnikas uz pārbaudes laiku ar noteikumu, ka viņam nepieciešama kontrole. Čeiza māte noīrēja dēlam atsevišķu dzīvokli un apmaksāja viņa rēķinus.

LIELĀKU MEDĪJUMU GAITĀS

Vēl lāga nepaguvis iedzīvoties jaunajā miteklī Čeizs sāka mocīt un nogalināt kaķus, suņus un trušus. Maniaks dzēra šo dzīvnieku asinis. Viņš ķēra kaimiņu mājdzīvniekus un reiz, pat piezvanīja pie nāburgu durvīm, lai apstāstītu, ko izdarījis ar viņu suni. Čeizs iegādājās pistoli un bisi un sāka trennēties šaušanā. Neraugoties uz to, ka viņš dzēra zāles neviens viņu nekontrolēja, lēmumus, kad dzert zāles pieņēma viņa māte. Pārbaudes laiks beidzās1977. gadā un Čeizs varēja darīt ko vēlas. Reiz viņa māte, kas negaidīti bija nolēmusi apciemot savu dēlu, redzēja jocīgu ainiņu: viņas atvase nometa beigtu kaķi uz grīdas pārplēsa dzīvnieku uz pusēm un sāka kāri dzert asinis. Visa viņa seja bija nosmērēta asinīm. Māte par redzēto nevienam nebilda ne pušplēsta vārda. 1977. gada 3. augustā Nevadas štatā, netālu no Piramīdas ezera, policisti atrada smiltīs iestigušu automašīnu “Ford Rančero”. Līdzās mašīnai gulēja divas bises, asiņains vīriešu apģērbs un plastmasas maisiņā bija aknas. Līdzās šai kompozīcijai, viscauri nosmērējies ar asinīm, gulēja kā no mātes miesām nacis, neviens cits, kā Čeizs. Viņš mēģināja bēgt no policistiem, taču tika notverts. Visu aizdomīgo skatu maniaks izskaidroja šādi – visas asinis iztecēja no maisiņa, kurā ir govs aknas.

Pamazām viņš sāka kļūt vēl dīvaināks. Nobruņojās ar ieročiem un baidījās no citiem cilvēkiem, ar īpašu degsmi lasīja rakstus par slepkavībām un vardarbību un slīga aizvien dziļāk savās asiņainajās fantāzijās.

1977. gada 9. decembrī 51 gadus vecais Embrozijs Grifins ar sievu atgriezās no iepirkšnās. Laulātā draudzene izvilka no bagažnieka paku ar kartupeļiem un devās mājas virzienā. Embrozijs paņēma atlikušās mantas un sekoja sievai. Taciņas vidū vīrs pekšņi saļima un sieva, kas izdzirdēja vieglu plaukšķi tā arī nesaprata, kas noticis. Patiesību viņa uzzināja drīz – viņas vīrs bija pirmais “vadītāja – mednieka” upuris. Liecinieku nopratināšana nedeva nekādus rezultātus. Viens no Grifinu bērniem, kurš tobrīd vizinājās ar riteni paziņoja, ka pie mājas redzējis brūnu “Pontiac Trans”. Zēnu pat pakļāva hipnozei, lai noskaidrotu mašīnas numuru - 219 EER, tomēr izmeklēšanai nebija rezultātu. Standarta policijas pārbaudes rezultātā izdevās atrast kādu sievieti, kura apliecināja, ka 27. decembrī, kāds apšaudījis viņas virtuvi. Visi šāvieni bija raidīti no 22 kalibra bises, tāpēc policisti konstatēja, ka Grifina nāvē un virtuves apšaudē vainīga viena un tā pati persona.

Čeiza kaimiņiene Daunija Larsone pamanīja, ka gados jaunais vīrietis, kas dzīvo viņai iepretī, ļoti bieži nes mājās dzīvniekus, taču viņa ne reizi nebija redzējusi, ka tie tiktu iznesti no viņa dzīvesvietas. 1978. gada 11. janvārī abi kaimiņi sakrējās koridorā un Čeizs palūdza Larsonei cigareti. Kad viņa pasniedza prasīto maniaks saņēma viņu aiz elkoņa. Tikai, kad sieviete atdeva visu paciņu, Čeizs atlaida viņas roku. Divas nedēļas vēlāk Žanete Leitona savā pagalmā pamanīja kādu garmatainu jaunu cilvēku, kurš mēģinaja atvērt aizvērtās parādes durvis, kad tas neizdevās, jauneklis pārbaudīja logus, kas arī bija ciet un devās uz melno durvju pusi. Žanete ātri atrāva durvis viņam pie deguna un uzstājīgi paskatījās viņam acīs. Jauneklis nereaģēja, ielika lūpas kaktiņā cigareti, aizsmēķēja un aizgāja. Vēlāk, uz tās pašas ielas, tikai nedaudz tālāk, Roberts un Barbara Edvardsi atgriezās mājās no iepirkšanās, kad izdzirdēja mājā troksni – kāds bija ielavījies viņu mājā. Viņi izdzirdēja, ka aizcērtas mājas aizmugurējās durvis un uz ielas iznāk kāds nepatīkama izskata tips. Roberts mēģināja viņi apstādināt, bet noaugušais pinkainis metās bēgt. Atbraukušie policisti rēķinajās ar to, ka konstatēs ielaušanos un zādzību, bet nekas tāds nebija. Iebrucējs bija piečurājis drēbju skapi un izkārnījies bērnu istabā. Savukārt Čeizs turpināja savu ceļu ielūkojoties nejauši izraudzītās mājās, līdz iegāja namā ar numuru 2360.

GALVA ŪDENS VANNĀ

Visticamāk, ka arī Valliju ģimenes māju Čeizs izvēlējās nejauši. Tobrīd mājas bija 22 gadus veca Terēza Vallija. Viņa bija trešajā grūtniecības menesī. Čeizs ielavījās mājā un divas reizes izšāva un sievieti. Pirmā lode trāpīja rokā, otra kājā, Terēza paklupa un slepkava piegājis pie viņas iešāva lodi pakausī. Līķi, atstājot uz grīdas asiņainu sliedi, viņš pa visu māju aizvilka uz guļamistabu. Tad virtuvē paņēma nazi, miskastes maisu un tukšu jogurta iepakojumui...

Ap sešiem majās parnāca Deivids Vallijs. Viņš bija manāmi izbrīnījies, kad visā majā nav iedegta gaisma. Māja grima tumsā un iekšā skanēja klusināta mūzika. Kad Deivids ieslēdza gaismu, viņš ieraudzīja asiņainu miskastes maisu un sāka nervozēt. Vīrietis devās tālāk pa asiņainajām pēdām, kas veda uz guļamistabu. Iegājis guļamistabā viņš sāka kliegt.... Gultā gulēja viņa sieva. Džemperis bija sadīrāts, apakšveļas nebija, viņas kreisā krūts bija sagriezta vairākās daļās, no atvērta krūšukurvja bija izņemtas zarnas, aknas un nieres. Terēza bija arī izvarota. Līdzās metājās asiņainā jogurta kastīte, kas radīja iespaidu, ka no tās dzertas asinis. Pēc ši šausminošā notikuma pagāja divas dienas. Netālu no Valliju mājas tika atrasts beigts kucēns. Par šo atradumu saviem vecākiem pastāstīja bērni, kas rotaļājoties bija uzgājuši nogalināto dzīvnieku. Nāca gaismā, ka divus kucēnus esot iegādājies jocīgs jauns cilvēks ar Ford Račero.

27. janvārī Evelīna Mairota sēdēja savās mājās ar savu māsas dēlu, kuram bija gads un astoņi mēneši. Viņas draugs, Dens Meredins, nespēja viņu sazvanīt un aizsūtīja Evelīnas sešus gadus veco dēlu pakatīties, kas noticis. Zēns neatgriezās un Dens aizsūtīja turp meitu, kas pārnāca un paziņoja, ka nams ir aizslēgts. Tikai no rīta puses Evelīnas tuvinieki sāka domāt, ka kaut kas nav kārtībā un Dens izlauza mājas ārdurvis. Koridoris bija pieliets ar asinīm. Vanna bija pilna ar asiņainu ūdeni un tajā peldēja Evelīnas galva. Kāds to bija nogriezis ar elektrisko zāģi un ielicis vannā. Evelīnas ķermenisgulēja gultā ar izplestām kājām. Viņas vēdera dobums bija atvērts un iekšas izņemtas ārā. Viņas dzimumorgāni bija sagriezti līdz dzemdei, kas bija sadurta ne mazāk kā sešas reizes. Asiņu pleķi norādīja uz to, ka maniaks bija izmantojis kādu trauku, lai savāktu asinis. Iekšējie orgāni bija sagriezti, bet taisnā zarna bija piepildīta ar spermu. Līdzās policija atrada arī divus asiņainus nažus. Otrā istabas stūrī gulēja zēna līķis. Kā vēlāk noskaidrojās, Čeizs viņu bija nogalinajis vannas istabā, ar diviem tuviem šāvieniem galvā, kad dzēra Evelīnas asinis. Maniaku bija izbiedējis klauvējiens pie durvīm. Slepkava atstāja savu asiņaino apavu nospiedumus uz grīdas un tie sakrita ar tiem, ko policija bija atradusi Valliju mājā. Kāda 11 gadus veca meitene pastāstīja, ka netālu redzējusi apmēram 20 gadus vecu cilvēku ar gariem kastaņkrāsas matiem.

No mājas pagalma bija pazudia Dena sarkanais “Universal” un kopā ar mašīnu arī zīdainis. Mašīnu, bez atslēgas, atrada dažus kvartālus tālāk no slepkavības vietas. Policijai vēl bija cerības, ka bērns ir dzīvs. Tobrīd neviens vēl nenojauta, ka no slepkavības vietas līdz maniaka mājai ir pāris kvartālu attālumā. Lietu savā pārziņā pārņēma FIB aģenti, kuri izstrādāja maniaka psiholoģisko portretu – maniaks slimoja ar personības dalīšanos, viņš necentās slēpt pierādījumus un atstāja milzums pēdu un pirkstu nospiedumu. Arī dienā slepkava staigāja ar asiņim nosmērētām drēbēm, viņš nedomāja par sekām. Tika ņemts vērā, ka abas zvērīgās slepkavības bija izdarītas viena otrai līdzās, kas vedinaja uz domām, ka viņš pārvietojas kājām un iespējams dzīvo netālu. Tāpat bija skaidrs, ka slepkavības turpināsies. Aģenti Reslers un Vorpeidžers zināja, ka noziedznieks ir vājas miesas būves. Viņi bija parliecināti, ka pierādījumus atradīs pie vainīgā mājas. Pieņemot, ka slepkavam varētu būt bagāta slimību vēsture likumsargi parbaudīja arī šo versiju. Viens bija skaidrs slepkava slimo ar paranoju un viņš ir maniaks.

DRAKULAS ASIŅAINĀ PILS

Dienā, kad Roberts Edvards gandrīz aizturēja slepkavu savā mājā, ar Nensiju Holdenu uz Barensa ielas atgadījās dīvains notikums. Nensija iegāja tirdzniecības centrā, kur viņu gluži negaidīti uzrunāja kalsns garmatains jauneklis. “Kas sēdēja uz motocikla, kad Kurts sasitās?', jautāja klāt pienākušais dīvainis. Nensija bija šokā. Desmit gadus atpakaļ viņa pazina zēnu vārdā Kurts, kurš tiešām bija cietis avārijā. Jautātājā bija kas pazīstams, tāpēc viņa jautāja kā viņu sauc un atbilde bija – Riks Čeizs. Viņa bija pārsteigta, jo šis cilvēks nebija līdzīgs tam, kuru Nensija pazina skolas laikā. Viņa bija dzirdējusi runas, ka Riks lieto narkotikas, un skatoties uz viņu sieviete saprata, ka tā ir taisnība. Viņš bija netīrs un runājot nervozi mētāja rokas. Kamēr Nensija runāja ar bijušo skolas biedru ar acīm viņa meklēja zieju no veikala. Viņai izdevās izsprukt no tirdzniecības centra un kamēr Čeizs aizkavējās kasēs, Nensija ieleca mašīnā un aizbrauca. Neilgi pēc šīs tikšanās televīzijā un presē parādījās maniaka portrets. Policija meklēja vīrieti, kurš nēsāja oranžas krāsas slēpju jaku, tieši tādu, kādu Nensija bija redzējusi mugurā Čeizam runājos ar viņu veikalā. Nensija savas aizdomas paziņoja policijā. Gandrīz vienlaicīgi ar šo paziņojumu policija saņēma arī ballistikas rezultātus, kas apstiprināja, ka pusautomātisko 22 kalibra pistoli decembrī iegādājies Ričards Trentons Čeizs. Pēc Nensijas paziņojuma policisti pārbaudīja slepkavas slimības vēsturi. Viņa māte pastāstīja, ka Čeizs visu laiku lietojis LSD un nekad neesot laidis viņu pie sevis dzīvoklī. Aresta dienā Čeizs izlikās, ka nav mājās un neatvēra durvis, arī policisti izlikas, ka aiziet. Pēc kāda laika slepkava izgāja no mājas un viņam mugurā bija jau zināmā oranžā jaka, kas bija notašķīta ar asinīm. Dīvainā kārtā brīdī, kad policija pateica, ka viņš ir arestēts, Čeizs mierīgi ļāva uzlikt roku dzelžus un iesēdās policijas mašīnā. Viņa kabatā bija pistole, kuru viņš pat nemēģinaja izmantot. Kamēr maniaks sniedza liecības iecirknī, tika pārmeklēts viņa dzīvoklis, kurā atrada pazudušā bērna apģērbu. Pats dzīvoklis izskatījas baisi pretīgs. Tur valdīja pustumsa Visapkārt bija izmētātas asiņainas lupatas un papīri. Pilnīgi visas mēbeles, sienas, logi un pat produkti bija nosmērēti ar nožuvušām un svaigām asinīm. Pie tam tas viss drausmīgi smirdēja. Virtuvē policija atrada dažus kaulus, bet ledusskapī katliņos bija saliktas dažādas cilvēka ķermeņa daļas. Atsevišķā traukā bija ieliktas cilvēka smadzenes. Uz galda stāvēja asiņains mikseris, kurā puva cilvēka miesa un līdzās mētājās dzīvnieku paliekas. Dzīvokļa sienas bija apkarinātas ar dažādu cilvēku orgānu fotogrāfijām un sludinājumiem, kuros cilvēki pārdeva suņus un kaķus. Dzīvoklis bija piepildīts ar grāmatām par medicīnu, anatomijas atlasiem, un citām lietām. Uz galda atrada arī Čeiza asiņaino dienasgrāmatum kurā uz dažām lapām bija rakstīts “šodien”. Šī atzīme greznojās arī tie tā datuma, kurā nogalināja Valliju un Mairotu. Dienasgrāmatā bija saplānota 'dienas kārtība' gadu uz priekšu un veikti 44 ieraksti. Sākuma Čeizs visu noliedza, un apgalvoja, ka nogalinājis tikai dažus kaķus. Lai veiktu analīzes no maniaka jakas, matiem un zābakiem noņēma paraugus. Ekspertīzei bija nepieciešams paņemt asinis arī no Čeiza, taču šeit policija saskārās ar spīvu pretestību.

CITPLANĒTIEŠI IZSŪCA NO MANIAKA SPĒKUS

Arī maniaka māte neizcēlas ar skaidru saprātu. Viņa bija pārliecināta, ka dēls dzēris dzīvnieku asisnis, jo viņam bijis novājināts organisms. 24. martā kādas baznīcas sargs atrada kasti, kurā bija pazudušā zēna Deivida Pfeifera līķis, kas bija daļēji mumificējies. Čeiza advokāts iesniedza tiesā lūguma par sava klienta nepieskaitāmību, savukārt apgabala prokurors pastāvēja uz viedokļa, ka noziedznieks apzinājies ko dara. Maniaku izmeklēja 12 dažādi psihiatri. Čeizs atzina, ka nav darījis labus darbus nogalinot tik daudz cilvēkus, viņš sāka baidīties, ka mirušie saks nākt pie viņa. Patiesībā neviens nezināja, ko viņš jūt, bet maniaks bija pārliecināts, ka asinis ir viņa zāles. Tiesa sākās 1979. gada 2. janvārī. Čeizu apsūdzēja sešās slepkavībās. Jāteic, ka tiesā viņš atgādināja īstu driesmoni – Čeizs bija zaudējis svaru un svēra 48 kilogramus, vaigi bija iekrituši un zem acīm rotājās zili loki. Viņs atzinās, ka dzēris Terēzes Vallijas asinis, nogalināijis bērnu un nogriezis viņam galvu, tiesājamais bērnu neuzskatīja, par cilvēku, bet par, ko tieši viņš nepateica. Čeizs domāja, ka asiņu dzeršana atjaunos viņa potenci, stāstīja par savām seksuālajām neveiksmēm un ar to saistītajiem pazemojumiem. 1978. gada 8. maijā pēc piecu stundu ilgas apspriedes tiesas piesēdētāji teica gala vārdu – Čeizam jāmirst gāzes kamerā. Nedaudz atkāpjoties no šī maniaka nožēlojamās dzīves pēdējiem mirkļiem, vēl jāpakavējas viņa domās. Proti, Čeizs uzskatīja ka kopš 1976. gada viņam sākušas izžūt asinis, tāpēc bija jādzer citu būtņu asinis. Pēc 1977. gada viņa saprāts jau bija stipri sašķobījies. Kādu dienu viņš apšaudīja kaimiņu garāžu, jo no tās skanēja pārāk skaļa mūzika. Vienam no psihiatriem viņš sacīja, ka pirmo slepkavību izdarījis tapēc, ka māte nav uzaicinājusi kopā svinēt Ziemassvētkus. FIB aģentiem Čeizs pastāstīja, ka ir izstrādājis personīgo teoriju, - katrā mājā ir ziepju trauks. Ja paceļot ziepes zem tām ir sauss, viss ir kārtībā. Savukārt, ja zem ziepēm ir slapjš, tas nozīmē, ka cilvēkam izžūst asinis. Spēks un enerģija pamet ķermeni. Kaut arī Čeizs nebija ebrejs, viņš apgalvoja, ka par Dāvida zvaigznes nēsāšanu viņu izseko nacisti, kas saistīti ar citplanētiešiem, kuri ar telepātijas palīdzību izsūc no viņa asiņim dzīvības spēkus. Citplanetieši esot visu laiku apkārt Čeizam un, lai tos pamanītu FIB, apkārt viņam jāuztāda radari. Kādu dienu viņš atteicās ēst makaronus ar sieru un pieprasīja, lai ēdienu parbauda un noskaidro vai tajā nav inde. 1980. gadā tieši Ziemassvētku rītā cietuma apsargs atrada Čeizu guļam bez dzīvības savā kamerā. Līķa sekcijā atklājās, ka viņš miris no prethalucionāciju medikamentu pārdozēšanas. Iespējas viņš bija iekrājis zāles, lai iedzertu nāvējošu devu.

2007.

Vakara Ziņas

Nav komentāru: