Lai arī bijušais Ekonomikas policijas priekšnieka vietnieks Mihails Belkins apsūdzēts par vairāku smagu noziegumu izdarīšanu, viņš strādā Baltijas Krievu institūta tiesību zinātņu katedrā par pasniedzēju. Ir aizdomas, ka, esot brīvībā, apsūdzētais var ietekmēt lieciniekus un tiesu.

Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles pastāvīgā sesijā turpina izskatīt bijušā Organizētās noziedzības apkarošanas biroja priekšnieka vietnieka, šobrīd pensionāra un vienlaikus Baltijas Krievu institūta pasniedzēja Belkina krimināllietu. Viņam uzrādīta par izspiešanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un par draudiem izdarīt slepkavību.

Izspieda 50 tūkstošus latu

Kā redzams no krimināllietas, laika posmā no 1995. līdz 1999. gadam Belkins kopā ar līdzdalībniekiem regulāri un ar labiem panākumiem no bijušā «Neldas» īpašnieka Maikla Avrutina izspieda pamatīgas naudas summas. Šo krimināli sodāmo darbību pamatā bija fakts, ka Belkins ieņēma augstu amatu tiesībsargājošās struktūrās, kas viņā radīja apziņu par iespējamo nesodāmību. Savu mērķu sasniegšanai Belkins cietušajiem draudēja «ielikt cietumā», «sapūdēt kamerā». Draudu pastiprināšanai viņš izmantoja arī audzinoša rakstura pasākumus, proti, viņa palīgi, bruņojušies ar automātiem, iebruka firmas ofisā, veica kratīšanu un iebiedēja «Neldas» grāmatvedes un citus darbiniekus, cieta arī kafejnīcas apmeklētāji. Sākumā šāda veida izgājieni izdevās, un Belkins izspieda 50 tūkstošus ASV dolāru. Tomēr, kad no Avrutina tika pieprasīts gandrīz miljons, biznesmenis firmas saglabāšanas interesēs un baidoties par dzīvību izlēma pamest Latviju.

Draud ar nāvi

Par iegūtajiem līdzekļiem Belkins iegādājās jaunu mobilo telefonu un atjaunināja personisko autoparku.

1999. gadā kādas nejaušas tikšanās laikā Rīgā uz ielas Belkins vairāku liecinieku klātbūtnē paziņoja tobrīd satiktajam Avrutinam, kas bija iegriezies Rīgā, ka viņš varot sevi uzskatīt par līķi. Tobrīd Avrutins jau bija ieguvis ASV pilsonību, un, zinot, ka Belkins draudus var piepildīt, izlēma meklēt palīdzību tiesībsargājošās struktūrās. Rezultātā tika ierosināta krimināllieta. Lietā minēts vēl viens Belkina upuris — uzņēmējs Anatolijs Švecs, kas, tāpat kā Avrutins, bija spiests pamest Latviju un šobrīd drošības apsvērumu dēļ nomainījis pat vārdu un uzvārdu. No Šveca deviņdesmito gadu vidū Belkins centies izspiest 20 tūkstošus latu.

Liecībās manāmas pretrunas

Neoficiāli avoti norāda, ka Belkins veco sakaru vārdā varētu ietekmēt tiesas lēmumu, to saistot ar faktu, ka tiesa līdz šim nav pieaicinājusi cietušo Švecu kā liecinieku, savukārt dažāda ranga amatpersonas tiesas pratināšanas laikā «aizmirst» būtiskas epizodes. Vēl var minēt, ka kādā liecinieku pratināšanā kafejnīcas pārdevēja atminējās, ka Belkins pirms desmit gadiem dzēris kafiju, lai gan vairāki liecinieki apgalvoja, ka Belkins tajā laikā nodarbojās ar tiešu draudu izteikšanu. Tāpat tiek minēts, ka savulaik Belkins pat nodrošinājies ar dažāda ranga deputātu atbalstu un šobrīd atrodas brīvībā, kā arī mēģina ietekmēt lieciniekus. Jāatgādina, ka pagājušā gada pavasarī Ģenerālprokuratūra atcēla Drošības policijas (DP) lēmumu, ar kuru tika atteikts ierosināt krimināllietu par tiesājamā nelikumīgajām darbībām.

2001. gadā DP no Ģenerālprokuratūras saņēma vairākus iesniegumus, tostarp arī Šveca iesniegumu, par Belkina iespējamām nelikumībām. DP atteica ierosināt krimināllietu, jo, viņuprāt, izmeklēšanā nebija apstiprināts neviens no iesniegumos minētajiem pārkāpumiem, un tādējādi DP uzskatīja, ka nozieguma sastāvs nav konstatēts. Neraugoties uz to, prokuratūra Belkinam uzrādīja apsūdzību par izspiešanu un draudiem izdarīt slepkavību.

Vai izdara spiedienu uz tiesu?

Belkina vaina izspiešanā, piedraudot ar vardarbību, draudiem nodarīt citām personām mantisku vai cita veida kaitējumu un citiem krimināli sodāmiem pārkāpumiem, kas izdarīti gandrīz desmit gadu garumā, ir pierādāma, taču tiesa gan ir ieilgusi. Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles pastāvīgās sesijas atbildīgā par sadarbību ar presi Baiba Markuna atzina, ka lietu, kura ieilgusi kopš pagājušā gada, paredzēts turpināt izskatīt līdz šā gada 28. janvārim. «Ir pārbaudīti lietas materiāli un izskatīti tiesā iesniegtie papildu lūgumi. Pagaidām ir pāragri runāt par to, ka tiesa ņem vai neņem vērā liecības, to redzēs pēc tiesas lēmuma,» norāda Markuna. Viņa apšauba, ka Belkins varētu izdarīt spiedienu uz tiesu. «Nu, kā viņš to varētu? Tas ir baumu līmenī,» nosaka Markuna.

Akurāts un punktuāls

Kamēr tiesa izskata visus par un pret, Belkins turpina darbu Baltijas Krievu institūtā tiesību zinātņu katedrā, pasniedzot studentiem operatīvo darbību. Mācību iestādes rektors Staņislavs Buka ar «Faktu» sazinājās ar personāla daļas vadītājas Nadeždas Rišitilovas starpniecību. Viņa stāsta, ka Belkins institūtā sāka strādāt 1996. gada 2. septembrī pēc tam, kad saņēma Iekšlietu ministrijas Valsts policijas departamenta priekšnieka vietnieka, Kriminālpolicijas priekšnieka Aloiza Blonska atļauju, ka viņš var strādāt institūtā. 2004. gada 6. septembrī ar Belkinu noslēgts terminētais līgums. «Kamēr viņš nav notiesāts, viņu nevar uzskatīt par vainīgu. Ikviens uzskatāms par bezvainīgu, kamēr viņa vaina nav pierādīta. Pret viņu nekad nav bijušas nekādas pretenzijas ne no studējošo, ne administrācijas puses. Belkins ir ļoti akurāts, kārtīgs, punktuāls, profesionāls, runā profesionālā valodā,» pasniedzēju slavē augstskolas darbiniece.

Kurš ko drīkstēja vai nedrīkstēja

Kā «Fakts» uzzināja no Iekšlietu ministrijas preses un sabiedrisko attiecību biroja direktora vietnieces Lauras Karnītes, tolaik Blonskim nemaz nebija tiesību izsniegt atļauju, kura šobrīd glabājas Baltijas Krievu institūta grāmatvedībā.

Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja priekšniece Ieva Zvīdre, atbildot uz jautājumu par Belkina pasniedzēja darbu, nosaka: «Varbūt viņam šī atļauja bija izdota agrāk. Ja viņš bija atstādināts no dienesta pienākumu pildīšanas, viņš varēja turpināt pasniedzēja darbu.»

Savukārt pats Blonskis, kas tagad ir Rīgas Domes deputāts, jautāts par atļaujas, kas dod Belkinam tiesības strādāt par pasniedzēju, izsniegšanu, «Faktam» atbildēja izvairīgi: «Varbūt arī 1996. gadā es parakstīju šo dokumentu — to nevaru ne noliegt, ne apstiprināt, jo man bija vairāk nekā tūkstotis padoto, un šobrīd vairs nevaru atminēties, kuram ko parakstīju. Tāpat nevaru spriest, vai man bija vai nebija tiesības izsniegt atļauju pedagoģiskajai darbībai. Tā ir atļauta likumā, un viņš kā viens no šīs profesijas pārstāvjiem droši vien drīkstēja noteiktu stundu skaitu strādāt par pedagogu.»

Vai draudējis priekšniecībai?

Un vēl kāda pagātnes ēna pār Belkina galvu — pēc viņa atstādināšanas no amata Iekšlietu ministrijas kuluāros runāja, ka Belkins ar draudiem mēģinājis panākt sevis reabilitēšanu. «Par draudēšanu ministrijas darbiniekiem, lai viņu atjauno amatā, neko nezinu. Belkins atjaunošanu amatā centās panākt, rakstot iesniegumus ministrijas kadru daļas darbiniekiem,» norāda bijušais Kriminālpolicijas šefs.

Jautāts par Belkina centieniem ietekmēt viņam nepieciešamos procesus, Blonskis teic: «Varētu būt, ka viņš mēģināja panākt sev vēlamo, es gan pirmo reizi to dzirdu. Teorētiski tas ir iespējams, viņu visi pazina kā ministrijas darbinieku, viņš varēja stādīties priekšā arī kā zinātniskais darbinieks. Es viņu varu raksturot kā cilvēku, kam bija talants iegūt operatīvo informāciju, bet, cik godīgi tā informācija bija iegūta, to grūti pateikt. Ja šī informācija būtu izmantota izspiešanas nolūkā, jābrīnās, kas notiek šajā valstī, bet mūsdienās jau nevienu nevar pārsteigt, šodien pat Dievs ir grēcīgs.»

Blonskis noliedz, ka būtu personīgi kontaktējies ar Belkinu. «Šņabi ar viņu neesmu dzēris, pīpējuši kopā arī neesam. Kas attiecas uz dienesta pienākumu pildīšanu, jāteic, ka viņš bija attiecīga ranga priekšnieks, kurš man atskaitījās par darbu.» Blonskis savu bijušo padoto raksturo kā ļoti centīgu un labu darbinieku.

***

Mihails Belkins

- Darbu Organizētās noziedzības apkarošanas birojā sāka 1997. gadā.

- Šajā pašā gadā Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija piešķīra viņam pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

- 1998. gada jūlijā uz dienesta izmeklēšanas (sakarā ar iespējamiem pārkāpumiem) laiku atstādināts no Ekonomikas policijas priekšnieka vietnieka amata, jau augustā darbu atsācis.

- Bijis Iekšlietu ministrijas Valsts sekretāra Andra Stara padomnieks.

- 2001. gada oktobrī Rīgas Ziemeļu rajona tiesa kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu, taču drīz vien Rīgas apgabaltiesa šo lēmumu atcēla, jo neesot garantēta Belkina drošība, ja viņš atradīsies apcietinājumā.