otrdiena, 2015. gada 26. maijs


LIELĀKAIS LĀCIS LATVIJĀ LŪDZ PALĪDZĪBU (FOTO, AUDIO)



Jau teju 20 gadus Engures novada Ragaciemā pie Aivara Ritenieka mājās dzīvo lācis Bargais, kuru savulaik spēkavīrs izglāba no iemidzināšanas. Tagad saimnieks ir bankrotējis, banka viņam atņēmusi īpašumus un gandrīz bez pajumtes palicis arī lācis.

Lāča mūžs iesākās 1994.gadā, kad Rīgas cirkā lācenei piedzima lācēns, kuru atdeva gadījuma cilvēkam, lai izaudzina un nošauj - būšot labā āda. Tomēr viņu no nāves izglāba boksa kluba "Brāļi" vadītājs Aivars Ritenieks, kurš ķepainim izbūvēja voljēru Ragaciemā un kopā ar jaunajiem bokseriem rūpējās par lāci. Tagad situācija ir mainījusies.

"Vojers nav pabeigts, nav līdzekļu. Voljēram nepieciešami 50 000 eiro. Cilvēki saziedoja 1600 eiro un ar tiem līdzekļiem ir par maz. Šos līdzekļus arī ieguldīju lāča voljērā, cik varēju, tik izdarīju. Protams, izdarīts ir daudz, bet šobrīd darbi ir apstājušies naudas trūkuma dēļ," intervijā portālamMixnews.lv stāsta Ritenieks.

Pēc viņa teiktā, lācis Latvijā nav nekāds jaunums un reta parādība.
"Šim lācim brīvā dabā vairs nav iespējas izdzīvot. Viņš ir pieradināts un nāks pie cilvēkiem. Nāks nevis ar sliktām domām, bet vienkārši tāpēc, ka ir pieradināts. Pagaidām neviens nedraud lāci aizmidzināt. Tagad ir dots uzdevums sagatavot viņam voljeru. Daru, ko varu. Betons un armatūra ir lielas izmaksas. No dienas kārtības ir noņemtas betona pamatnes un pārsedzes, kas nav nepieciešamas, jo ir uzstādītas. Problēmas šobrīd ir ar armatūras stieņiem un citiem dzelžiem," atzīst Ritenieks.
Jaunais vojers Engurē ir 130 kvadrātmetrus plašs, migas vieta ir 25 kvadrātmetri, izveidots arī pastaigas laukums. Šobrīd visu nepieciešams pabeigt. Palikuši metāla darbi.

Par lāci interesējies arī kāds cilvēks no Ķekavas, kuram pieder privātais zooloģiskais dārzs. Ritenieks uzsver, ka lācis nav ieķīlāts bankā, viņš ir uzņēmies par dzīvnieku atbildību un darīs visu iespējamo lāča labā

"Lācis ir pie labas veselības un ko esmu apsolijis, to arī esmu izdarījis. Man ir jāatskaitās par naudas izdošanu, par materiāliem, neko neesmu paņēmis, katrs var par to pārliecināties. Kad sākās krīze, tas skāra arī mani. Tolaik man bija divi krogi, savs sporta klubs un sporta skola. Daudzi bērni no nabadzīgām ģimenēm dzīvoja pie manis un es viņus uzturēju. Līdzekļus tam visam ieguvu, paņemot kredītu no bankas. Pēc krīzes to naudu vairs nespēju atdot," skaidro Ritenieks, kura māja jau pieder bankai.
Jāpiebilst, ka ja banka atņems Riteniekam māju, viņš ir apņēmības pilns dzīvot mežā kopā ar lāci.
"Uztaisīšu sev mazu mītnes vietu un dzīvošu mežā ar lāci. Ko gan citu man darīt?" norāda saimnieks.

Ieva Zemīte






ceturtdiena, 2008. gada 8. maijs

Smagās mūzikas dziesmu svētki

Vasaras vidū, 11. un 12.jūlijā Vidzemes pusē, Valkas rajona Blomes pagasta Jeberleju estrādē jau ceturto gadu pēc kārtas notiks smagās mūzikas mīļotāju dziesmu svētki – festivāls Metalshow.lv Open Air 2008, informē koncertaģentūras „Gothic” pārstāvis Valdis Bērzvads.

Laika gaitā Metlashow.lv ir kļuvis par lielāko smagās mūzikas festivālu Latvijā, ik gadu pulcējot ap 2000 apmeklētāju, kuri izraujoties no ikdienas steigas izbauda pasākumu un savādākas dzīves garšu visā pilnībā. Festivāls atzīts kā viens no svarīgākajiem alternatīvas mūzikas notikumiem Latvijā (Latvijas neatkarīgās / alternatīvās mūzikas 2005, 2006. un 2007. gada aptaujas), izpelnījies arī mūzikas apskatnieku un apmeklētāju atzinību.

Ņemot vērā ar katru gadu pieaugošo apmeklētāju interesi un atbalstu, festivāls šogad būtiski paplašināsies kā teritoriāli, tā muzikāli. Šī gada galvenā inovācija būs divas skatuves, uz kurām uzstāsies ārvalstu un vietējās grupas, muzikāli aptverot vēl nepieredzētas stilistiskās amplitūdas. Otrs jauninājums būs atsevišķa, plašāka telšu pilsētiņa apmeklētāju ērtībām.

Šobrīd dalību festivālā apstiprinājušas grupas: Cradle of Filth (Lielbritānija), The Exploited (Lielbritānija), Pain (Zviedrija), Agnostic Front (ASV), Skyforger (vienīgā grupas uzstāšanās šogad Latvijā), Sinister (Nīderlande), Tyr (Farēru salas), In Mourning (Zviedrija), Dead Shape Figure (Somija), Thundertale (Lietuva), Nihilistikrypt (Igaunija), ANJ (Krievija), Heaven Grey, Preternatural, Frailty, Trendkill Method, Invasion, Ocularis Infernum, Enhet, Cult Of Destruction un citas.

Metalshow.lv Open Air festivāls ar katru gadu kļūst vērienīgāks un ir radis auditoriju arī ārpus mūsu zemes robežām.

Smagās mūzikas dziesmu svētki

Vasaras vidū, 11. un 12.jūlijā Vidzemes pusē, Valkas rajona Blomes pagasta Jeberleju estrādē jau ceturto gadu pēc kārtas notiks smagās mūzikas mīļotāju dziesmu svētki – festivāls Metalshow.lv Open Air 2008, informē koncertaģentūras „Gothic” pārstāvis Valdis Bērzvads.

Laika gaitā Metlashow.lv ir kļuvis par lielāko smagās mūzikas festivālu Latvijā, ik gadu pulcējot ap 2000 apmeklētāju, kuri izraujoties no ikdienas steigas izbauda pasākumu un savādākas dzīves garšu visā pilnībā. Festivāls atzīts kā viens no svarīgākajiem alternatīvas mūzikas notikumiem Latvijā (Latvijas neatkarīgās / alternatīvās mūzikas 2005, 2006. un 2007. gada aptaujas), izpelnījies arī mūzikas apskatnieku un apmeklētāju atzinību.

Ņemot vērā ar katru gadu pieaugošo apmeklētāju interesi un atbalstu, festivāls šogad būtiski paplašināsies kā teritoriāli, tā muzikāli. Šī gada galvenā inovācija būs divas skatuves, uz kurām uzstāsies ārvalstu un vietējās grupas, muzikāli aptverot vēl nepieredzētas stilistiskās amplitūdas. Otrs jauninājums būs atsevišķa, plašāka telšu pilsētiņa apmeklētāju ērtībām.

Šobrīd dalību festivālā apstiprinājušas grupas: Cradle of Filth (Lielbritānija), The Exploited (Lielbritānija), Pain (Zviedrija), Agnostic Front (ASV), Skyforger (vienīgā grupas uzstāšanās šogad Latvijā), Sinister (Nīderlande), Tyr (Farēru salas), In Mourning (Zviedrija), Dead Shape Figure (Somija), Thundertale (Lietuva), Nihilistikrypt (Igaunija), ANJ (Krievija), Heaven Grey, Preternatural, Frailty, Trendkill Method, Invasion, Ocularis Infernum, Enhet, Cult Of Destruction un citas.

Metalshow.lv Open Air festivāls ar katru gadu kļūst vērienīgāks un ir radis auditoriju arī ārpus mūsu zemes robežām.

piektdiena, 2007. gada 14. decembris

Mūzikas izdevuma «Q Magazine» veiktajā aptaujā Osborns atzīts par vissliktāko vokālistu rokmūzikas vēsturē, tomēr šis fakts tikai palielina publikas interesi par šo tipu, kurš 31. maijā uzstāsies «Arēnā «Rīga»».

Zaglis un krematorists

Osborns piedzima 1948. gada 3. decembrī Birmingemā, Anglijā. Ozija tēvs pa naktīm strādāja metālapstrādes fabrikā, savukārt māte dienā pelnīja iztiku automašīnu rūpnīcā. Skolas aptaujā Ozijs paziņoja, ka vēlas kļūt par santehniķi. Nedaudz vēlāk viņu izmeta no skolas. Vispirms viņš strādāja automobiļu fabrikā, kur noskaņoja mašīnu taures, vēlāk kļuva par miesnieku, pēc tam sāka strādāt krematorijā.

Lai atvieglotu dzīvi, viņš ievingrināja roku zādzībās. Pāris reižu Ozijs ielauzās kāda dzīvoklī, taču viņu noķēra, jo neveiksmīgais zaglēns izmantoja cimdus ar nogrieztiem pirkstu galiem. Iznācis no soda izciešanas vietas, Osborns atkal sāka zagt, šoreiz nosperot televizoru. Osborns atkal nonāca cietumā. Atsēžot sodu, viņš uz pirkstu locītavām ietetovēja slavenos burtus OZZY.

Krustu mānija

Ozijs nolēma, ka pietiek jokoties ar cietumiem, un izdomāja, ka zagšanas vietā naudu varētu pelnīt ar dziedāšanu. Laikā, kad viņa grupa ieguva leģendāro nosaukumu «Black Sabbath», mūziķi bija bez naudas. Kad «Black Sabbath» kļuva arvien populārāki, kāda sātanistu grupa piedāvāja tiem uzstāties viņu pasākumā «Night of Satan» Stounhedžā. Viņi noraidīja šo priekšlikumu. Pēc tam tika apgalvots, ka sātanisti uzlikuši viņiem lāstu. Ozijs palūdza tēvu izveidot alumīnija krustus, kurus pēc tam iesvētīja. Viņi nēsāja šos krustus 24 stundas diennaktī, lai izsargātos no briesmām. Krusts līdz pat šai dienai ir «Black Sabbath» simbols, un grupa noliedz jebkādu saistību ar sātanistiem.

Pirmais «Black Sabbath» albums iznāca 1970. gada 13. februārī. Lai to ierakstītu, grupai pietika ar astoņām stundām, un šis prieks zēniem maksāja 800 mārciņu. Viņi dziedāja par to, kas viņus tolaik visvairāk interesēja, — par drūmo un depresīvo dzīves pusi. Grupa uz lieliem panākumiem necerēja, patiesībā Ozijs vienkārši vēlējās parādīt mātei, ka viņa balss ir ierakstīta uz vinila gabala. Ozijs lepni nesa «jaunizcepto» albumu mājās, lai to nodemonstrētu saviem vecākiem. Ieklausījies albumā, misters Osborns jautāja dēlam, vai viņš ir pārliecināts, ka ierakstu laikā ir lietojis vienīgi alkoholu, turklāt nosauca šo mūziku par ļoti dīvainu.

Pirmā dziesma sākās ar baznīcas zvana skaņām, fonā līstot lietum, kas jau bija pietiekami baisi. Arī pats Ozijs līdz pat šai dienai nav pilnībā noklausījies šo albumu. Angļu čārtos albums sasniedza 8., bet ASV — 23. pozīciju.

Skaļums, griesti un skinhedi

Pēc kāda šova grupai uzbruka skinhedu bariņš. Tā kā skinhedi nēsāja masīvas botas, viņi nolēma par tiem pasmieties un sarakstīja dziesmu «Fairies Wear Boats».

Ja publika bija nepietiekami atsaucīga, grupa bez liekas kautrēšanās to pamatīgi nolamāja. Ja publika sarunājās, grupa vienkārši pagrieza skaļāk pastiprinātājus. Šajā laikā daudzas grupas mēdza uzstāties ļoti skaļi. Līdsas pilsētas galva pat izsludināja skaļuma griestus — 96 decibeli. Ja kāda grupa tos pārsniegtu, automātiski atslēgtos pastiprinātāji. «Sabatiem» parasts vakars nebeidzās normāli, ja vismaz trīs reizes netika atslēgti pastiprinātāji.

1971. gadā iznāca grupas jaunais albums, kurā dziesma «After Forever» bija par ticību Dievam. Baznīca nosauca to par zaimošanu. Kādā koncertā Memfisā uz grupas ģērbtuvju durvīm ar asinīm tika uzšņāpti krusti. Šova laikā kāds sātanists ar dunci rokā uzlēca uz skatuves. Vietējie sātanisti un raganas pēc koncerta savācās pie hoteļa, kurā grupa bija apmetusies. «Sabatiem» vairākkārt tika izteikti draudi viņus nošaut Amerikas turnejas laikā. Kādā šovā pēkšņi nogāzās visa gaismu iekārta, un pārbīlī Ozijs ilgu laiku stāvēja kā sālsstabs.

Bez narkotikām neiztikt

Grupa bija sākusi iepazīt nopietnākas narkotikas, kokaīnu ieskaitot. Ierakstot jauno mūzikas materiālu, viņi nepārtraukti, šņauca coke. Nav jābrīnās, kādēļ «Snowblind» būtu piemērots albuma nosaukums. Viņi uz albuma vāka uzdrukāja amizantu rindiņu: «Thanks to the COKE–Cola Company». Šajā gadā Ozijam un viņa sievai Telmai piedzima pirmais bērns — Džesika.

1974. gadā grupa pilnībā baudīja narkotikas, seksu, dārgas automašīnas. Ja kādam sagribējās mašīnu vai māju, viņi vienkārši par to ieminējās, un parasti jau nākamajā dienā vēlme tika izpildīta. Ozijs bija nopircis «Jaguar», kuru vēlāk sadauzīja, atmuguriski ripinot ārā no sētas. Tiesa, reāli grupa naudu nekad neredzēja, jo par to rūpējās menedžeri.

Vēlāk grupa pati nolēma nodarboties ar menedžmentu. Pamazām zēni zaudēja visas mašīnas un mājas, jo formāli tās viņiem nepiederēja. Par grupas jauno finanšu pārzini nolīga Donu Ardenu. Viņa astoņpadsmitgadīgā meita Šarona bija arī viņa sekretāre. Ozijs un Šarona satikās, kad viņš pabriesmīgā izskatā ieradās Dona ofisā un, atsakoties no krēsla, apsēdās uz grīdas. Šarona bija šokēta par šā cilvēka paskatu un izdarībām.

Sikspārnis bez galvas

1977. gadā nomira Ozija tēvs, un Ozijs pameta «Black Sabbath». Pēc tam viņš trīs mēnešus pavadīja hoteļa istabā, pasūtot picas un alkoholu, kā arī nolīga puisi, kas piegādā viņam kokaīnu. Ozijs domāja, ka dzīve ir beigusies. Šarona Ardēna, tā pati menedžera meita, kas bija kļuvusi par Ozija draudzeni, mudināja Oziju dibināt jaunu grupu, un tas arī tika realizēts.

Koncerttūru laikā Ozijs mēdza izklaidēties, metot publikā jēlu gaļu. Cilvēki šo faktu piefiksēja, un turpmākos koncertos daudzi ņēma līdzi gaļu, lai sviestu viņam pretī. Publika nesmādēja arī beigtas vardes, kaķus, čūskas un citas Dieva radībiņas. Reiz kāds izcēlās ar rotaļu lelles uzsviešanu, un tas pamatīgi nošokēja Oziju, kurš bija iedomājies, ka tas ir īsts bērns. Desmounas koncertā kāds uz skatuves uzlidināja dzīvu sikspārni, kas no stiprā apgaismojuma bija apdullis un nekustējās. Taču Ozijs, domājot, ka tā ir spēļmanta, nokoda tam galvu.

Gan publika, gan Šarona, gan arī pats Ozijs bija šokā. Pēc koncerta viņu potēja pret trakumsērgu. Tas turpinājās vēl kādu nedēļu. Pāris koncertos Ozijs pat paģība. Pēc tam sikspārnis kļuva par nākamo albumu simbolu, un Ozijs to sev pat uztetovēja. Dzīvnieku aizsardzības biedrība aicināja sabiedrību boikotēt Osborna koncertus. Ozijs tika nodēvēts par ārprātīgo, un viņa slava strauji auga. Ir stāsta par to, ka Ozijs, sākoties kādam koncertam, esot iemetis publikā trīs kucēnus un teicis, ka neturpinās šovu, kamēr nebūs saņēmis atpakaļ šos kucēnus beigtus...

Vēl viens balodis

1981. gadā Ozijs šķīrās no savas pirmās sievas Telmas. Lai nebūtu jāniekojas ar tiesu darbiem, Ozijs uzstāja, lai Telma visu mantu patur sev. Nedaudz vēlāk viņš apprecēja Šaronu.

1982. gada 19. februārī Sanantonio pēc kārtējās piedzeršanās Ozijs nolēma doties apskatīt pilsētu. Šarona ieslēdza viņa drēbes skapī, bet Ozijs tāpēc uzvilka sievas vakartērpu. Fotografējoties sieviešu lupatās, viņš, nekā ļauna nenojauzdams, urinēja uz kādas vēsturiskas celtnes pamatiem. Oziju arestēja, apsūdzot par nacionālā monumenta apgānīšanu. Viņam tika aizliegts jebkad vēlreiz uzstāties Sanantonio pilsētā.

Taču tas vēl nav viss. Incidentu ar sikspārni varētu nosaukt par negadījumu, bet atgadījumu ar balodīti — nu nekādi. Ozijs bija noslēdzis līgumu ar jaunu ierakstu kompāniju. Šarona ierosināja, lai Ozijs simboliski pamet gaisā divus balodīšus. Taču Ozijs nebūtu Ozijs, ja pirms tam tā kārtīgi nepiedzertos. Tā viņš ieradās ofisā un ieraudzīja ap lielu galdu sēdošus smalkus tipiņus solīdos uzvalciņos. Ozijam nepatika, kā uz viņu skatās, un, droši vien riebumā padomājis, ka šiem kretīniem viņš ir tikai naudas koks, vienu balodi palaida gaisā, bet otram nokoda galvu.

Pats Ozijs ir atzinis, ka dzerdams nezina mēru: «Ja ir šmiga, es dzeru, kamēr tā izbeidzas. Ja ir narkotikas, ņemu visas un pēc tam saplēšu paklāju sīkos gabalos. Es lietoju LSD gadiem ilgi. Nedēļā tērēju ap 1000 dolāru tikai narkotikām. Neskaitāmas reizes esmu pārdozējis narkotikas un par mata tiesu bijis līdz nāvei.»

Pamudina uz slepkavībām

«Suicide Solution» («Atrisinājums pašnāvībai») bija viena no dziesmām, kas izraisīja nākamo skandālu virkni. Ozijs sarakstīja šo dziesmu pēc tam, kad «AC/DC» solists Bons Skots gāja bojā, dzērumā nositoties ar auto. Ozijs bija domājis runāt par alkoholu kā par nāvējošu šķidrumu. Vārdam «solution» angļu valodā ir divas nozīmes — šķīdums un atrisinājums, un domāta bija pirmā nozīme, taču lielākā daļa klausītāju uztvēra otro. 1984. gada oktobrī kāds 19 gadu vecs jaunietis, klausoties šo dziesmu, nošāvās. Ozijs kopumā trīs reizes ir iesūdzēts tiesā par jaunatnes mudināšanu uz pašnāvību.

Cita dziesma «Bark at the Moon» ir stāsts par vilkati, kurš ir atgriezies, lai atriebtos tiem, kas reiz viņu nicināja un apglabāja. Šīs dziesmas iespaidā kāds kanādietis Jaungada naktī nogalināja sievieti un abus viņas bērnus.

1991. gada Ozijs vēlreiz centās atmest dzeršanu, un beigu beigās tas viņam arī izdevās. Šoreiz viņš vienkārši no rīta piecēlās un nolēma, ka pietiks dzert. Pats Ozijs apgalvo, ka kopš tās reizes vairs nav dzēris. Viņš pat nopirka trenažieri, kuru izmantoja pusotru stundu dienā, uzsāka diētu un citus pasākumus, kā rezultātā ievērojami uzlaboja gan savu figūru, gan arī izturību skatuves izdarībās.

Krāpa sievu ar «vecu mauku»

2005. gadā tika pārtraukts «Osbornu ģimenītes» realitātes šovs, ko izdomāja Šerija un kas MTV ēterā debitēja 2002. gadā. Kanāla skatītāji kļuva par aculieciniekiem pašiem dramatiskākiem notikumiem, kurus nācās piedzīvot roka leģendas ģimenei, — Ozija krišanai no velosipēda, kas gandrīz beidzās ar traģēdiju, Šaronas cīņai ar vēzi un Kellijas un Džeka ārstēšanās kursam no narkotiku atkarības. Šarona arī atklāja sabiedrībai, ka dēla Džeka dzemdību naktī vīrs viņu krāpis ar bērnu aukli. «Kad Ozijs atbrauca uz slimnīcu, viņš bija piedzēries. Tad viņš saļima un devās mājās,» 2005. gadā stāstīja viņa sieva. «Mans asistents iebrauca mājās, lai pārliecinātos, ka ar viņu viss kārtībā, un atrada Oziju gultā ar aukli. Viņa nebija skaista blondīne — viņa bija neglīta govs,» uzsver Šarona.

Tomēr Ozijs uz visiem laikiem esot atmetis sievas krāpšanu, kad viņam reiz pienāca pašas Šaronas viltots AIDS tests, kura rezultāti liecināja par inficēšanos. Kā stāsta Šarona, testu Ozijs saņēma 1986. gadā, kad viņš bija atzinies, ka pārgulējis ar kādu vecu mauku, kuru savācis bārā. «Es gribēju, lai viņam būtu šoks. Un tas pavisam noteikti nostrādāja,» viņa secināja.

«Vakara Ziņas» Trešdiena, 30. maijs (2007)

Rīt, 1. septembrī Rīgas klubā “Melnā Piektdiena” koncerttūres “Northern Assassination Tour 2007” uzstāsies pasaules līmeņa metālmūzikas leģendas Rīdziniekus iepriecinās grupas: ROTTING CHRIST (Black/gothic Metal, Grieķija), KRISIUN (Brutal Death Metal, Brazīlija), INCANTATION (Death Metal, ASV), CRIONICS (Death/Black Metal, Polija). Grieķu black metal apvienība ROTTING CHRIST dibināta 1987. gadā un ir ievērojama gan kā viena no pirmajām šāda stila grupām reģionā, gan arī kā viena no visilgāk spēlējošajām smagā metāla grupām – 20 gadi ir visai ievērojams stāžs. Tās vārds un muzikālā darbība izskanējusi tālu aiz savas valsts robežām – iekaroti abi Amerikas kontinenti, lielākā daļa Eiropas, Krievija, Apvienotā Karaliste un arī Vidējo Austrumu reģions. Darbības sākumposmā muzikālā rosība vairāk bija vērsta grindcore virzienā, vēlāk grupu CELTIC FROST un VENOM iespaidā pievēršoties black metal žanram. Visu šo gadu laikā grupa vairākkārt arī attālinājusies no melnā metāla, ļaujoties gotiskajam vilinājumam, bet pēdējos divos albumos atkal atgriezusies pie savas karjeras laikā pārbaudītām vērtībām. Šobrīd grupā spēlē brāļi Sakis Tolis (ģitāra, vokāls) un Themis Tolis (bungas), Giorgos Bokos (ģitāra) un Andreas Lagios (bass). Tehniska spēle KRISIUN stilā Brazīliešu brutal death metal pārstāvji KRISIUN savu darbību sāka deviņdesmito gadu sākumā. Kopš tā laika ar katru jauno albumu skanējums sasniedz aizvien jaunu brutalitātes, nežēlības, tehnisko iespēju līmeni. Izbraukājuši gan Ziemeļ-, gan Dienvidameriku, kā arī Eiropu un Japānu, KRISIUN ir aizrāvuši veselu sekotāju vilni, savaldzinot ar tikai sev vien raksturīgu muzikālo skanējumu. Kopš 90. gadu sākuma grupa izdevusi deviņus albumus. Grupas pārstāvji apgalvo, ka jaunākajā 12 dziesmu albumā „Assassination” apkopoti labākie grupas skanējuma elementi, kas piesaistījuši klausītāju uzmanību visu KRISIUN darbības laiku. INCANTATION – ASV death metal grupa, kuras darbība aizsākusies tālajā 1989. gadā, un kura ir paguvusi nomainīt tik daudz dalībnieku, ka to uzskaitīšanai būtu nepieciešama atsevišķa lapaspuse. Šobrīd grupā darbojas John McEntee (ģitāra, vokāls), Roberto Lizarraga (bass), Kyle Severn (bungas) un Reyash (bass). Kā var nojaust pēc grupas nosaukuma vien, galvenās viņu dziesmu tēmas ir saistītas ar tumšajiem spēkiem, kas laika gaitā gan ieinteresējuši publiku, gan arī likuši novērsties daudziem miermīlīgāk un skeptiskāk noskaņotiem ļautiņiem. Klasiskā INCANTATION skaņa ir nepārprotama, spēcīga agresija kopā ar agonizējošu nolemtību. Skaņa pāri visam Poļu death/black metal grupa CRIONICS tika izveidota 1997. gadā Krakovā, kad zem šāda nosaukuma ar mērķi spēlēt ātru un melodisku metālu apvienojās War-A.N. (vokāls, ģitāra), Yanuary (ģitāra), Marcotic (bass) un Carol (bungas). Pusotru gadu pēc grupas dibināšanas tapa pirmais ne pārāk labas kvalitātes četru dziesmu demo ieraksts ar atbilstošu nosaukumu „DEMO 98”, kam sekoja daži koncerti. Drīz pēc tam mūziķi atrada savu trūkstošo posmu – taustiņnieku Vac-V, līdz ar kura iesaistīšanos grupas darbībā tās mūzika kļuva daudz interesantāka un pilnskanīgāka. Turpmākajos gados grupa piedzīvoja vairāku dalībnieku maiņu, līdz beidzot tās pamatsastāvā nostabilizējās: War-A.N., jau pieminētais Vac-V (no 1999), bundzinieks Darkside (no 2001), kā sesijas mūziķiem piedaloties arī sākotnējam pamatsastāva dalībniekam Yanuary un Destroyer (bass, vokāls). Eiropu CRIONICS iekaroja 2005. gadā kopā ar grupām DECAPITATED, HATE un DIES IRAE "The Ultimate Domination Tour 2005" tūres ietvaros.
Ieva Zemīte
31/08/2007
Galms.lv
Lai vārītu krupju un citu nešķīsteņu virumus, katrai raganai jābūt savam stūrītim, ko iezīmēt ar raksturīgiem raganu spļāvieniem un kur izpildīt maģiskus rituālus. Viena no vietām ir Raganu katls, atrodas ziemeļos no Siguldas Nurmižu gravu rezervātā netālu no Daudu mājām un upes Dauda. Raganu katls ir grava, kura izveidojusies no dažādām ūdenstecēm. Tur vairāku gadsimtu laikā neliels strauts Daudas upes senlejas augšējās terases smilšainajā malā izgrauzis dziļu 30 metru augstu un 20 metru platu piltuvi. Raganu katla veidošanā aktīvi darbojušies Daudas un Vējupītes ūdeņi. Teika vēstī, ka šajā mežonīgajā vietā senatnē bijusi raganu sapulču vieta, kur tās lidojušas uz saviem slotu kātiem. Tās ieradušās no tuvas un tālas apkārtnes, lai mācītos dažādas zintis. Vēsturiski saglabājušās ziņas par kādu raganu prāvu, kad šeit 1647. gadā sadedzināta ragana. Līdz mūsdienām saglabājies ticējums, ka tas, kurš bijis Raganu katlā, iemanto spēku un drosmi un nekāda burvestība tam nav bīstama. Lidojošo klintis Pie Raunas, Vaidavas upes krastā, atrodas Raganu klints. Teika vēsta, ka tajā savulaik dzīvojušas raganas. No klints iztek svētavots, kuram, kā liecina nostāsti, piemīt dziednieciskas spējas. Senāk vietējie iedzīvotāji ticēja, ka avotiņa ūdens īpaši palīdz acu kaitēm. Bet, lai avota ūdens dziedinātu, tam bija kaut kas jāziedo – drēbes, dzija un citas lietas. Ragankalna malā pie Vaidavas upes kādā vietā ir stāvs, augsts, smilšu klints krasts, no kura pašā apakšā iziet liels avots ar skaidru ūdeni. Netālu no šā zemākas klints apakšas iztek otrs avots, kura ūdens ziemā ir remdens. Šo avotiņu sauc par veselības avotu. Pie šiem diviem avotiem senajos laikos mājojušas raganas, kuras daudzreiz redzētas vai dzirdētas ap pusnakti velējamies no lielceļa, kas agrāk atradies tuvāk. Mazākā avota ūdeni raganas lietojušas savu slimību dziedināšanai, lielākā pašas mazgājušās un upmalā upes ūdenī drēbes mazgājušas un velējušas. Dzeramo ūdeni viņas smēlušas citā avotā, no kura izviris tumšs, rāvains un dubļains ūdens, kas raganas spēcinājis visādos darbos. Pēc raganu piemājošanas šis kalns nosaukts par Raganu kalnu, tāpat arī Vaidavas upes mala dabūjusi vārdu Ragankalna piekraste. Arī tuvumā esošām mājām dots Ragankalna vārds. Cita raganu mājvieta Vaidavā ir bijis arī Blīgznas līcis, kādu pusversti no Vecām maltuvēm uz leju. Kad gājuši zirgus vai lopus peldināt un dzirdināt, tad viņas dažreiz redzētas kā balti sievieši pa upi staigājam pusdienās. Katls ar ūdeni Mazliet skopākas ziņas atrodamas par kalniem, alām, purviem un klintīm. Piemēram, Balvu rajona Medņevas pagasta Račos pie Līdumniekiem atrodas kulta vieta - Raču Raganu kalns. Raganu ala atrodas Alūksnes rajona Apē. Raganas purvs meklējams Ķemeru purvā un Gaujas Nacionālā parka teritorijā, bet Raganu goba apskatāma Valkas rajona Launkalnes pagastā. Siguldā apskatāms arī Raganu katla ūdenskritums, kura augstums ir apmēram 2,7 metri. Tas meklējams Raganu katla augšējā daļā. Pašam ūdenskritumam piekļūt ir aizliegts un arī neiespējami. Šis ūdenskritums tiek raksturots kā necils sezonālais ūdenskritums praktiski nepieejamo stāvo, brūkošo klinšu dēļ. Ziemās šeit veidojas leduskritums. Raganu vietas Zemgalē pētījis profesors Juris Urtāns. Viņš saskaitījis 13 vietu. Piemēram, Raganu kalns Jaunpilī, Raganu dambis Vecaucē un pie Bēnes celmiem. Raganu kalns atrodams arī Džūkstes mežā, Anneniekos, pie Dobeles, pie Mežotnes, bet Raganača lauks atrodams pie Skaistkalnes. Zemgales līdzenumos Vilcē ir ainaviskā Vilces grava, kuras krastā pie tā saucamajiem Raganas dziļumiem reizēm var redzēt raganu, kas pārvērtusies par vaboli, iespējams, tā ir tā pati ragana, kuru 1710. gadā pēdējā raganu prāvā sadedzināja tieši Vilces pagastā. Nirzas pagasts atrodas paugurainā Latgales augstienē, tāpēc reljefs šajā teritorijā ir lēzeni viļņots ar dažiem izteiktiem pauguriem ar stāvām nogāzēm, un viens no pauguriem ir Raganu kalns. Ziedojumu pasaule Rožkalnu Raganas (Māras) akmens ir sena kulta vieta, kas atrodas Gulbenes rajona Daukstu pagastā, apmēram 200 m uz rietumiem no bijušajām Rožkalnu mājām, pļavas malā iepretī Karpas pilskalnam apmēram 300 m no ceļa Krapa – Galgauska labajā pusē. Akmens apkārtmērs pie zemes ir 10,5 m, augstums – 1,6 m. To sauc arī par Māras akmeni. Nosaukums Raganu akmens, visticamāk, radies viduslaikos raganu medību laikos, jo pie akmens izsenis izpildīti seni maģiski rituāli un nesti ziedojumi. Nostāstos teikts, ka agrāk ļaudis ļoti baidījušies naktīs iet gar šo akmeni, jo tur spokojies. Novadpētnieks J. Kučers par šo akmeni raksta: “Vecajās avīzēs stāv rakstīts, ka pie Krapas ir Raganas akmens, pie kura ļaudis nesot ziedojumus. Gulbenes mācītājs G. Šillings no kanceles esot ļaudis bāris, ka akmenim ziedojot, un norīkojis cilvēkus, kas akmeni saplēš un iznīcina. Bet cilvēki labi zinājuši, ka tas nav ļaunās raganas akmens, no kura ļaudis baidās un tai neviens neziedo, bet gan Māras akmens, visu labu devējas pie cilvēkiem, lopiem un lauka dieves, tai ļaudis ir nesuši veltes un lūguši mīļo Māru palīdzēt viņiem visās lietās. Tamdēļ ir saplēsuši turpat vienu citu akmeni, lai atskaitītos mācītājam. Tā akmens šķembas vēl tagad guļ ceļmalā ceļā uz Krapu. Bet Māras akmens slēpjas krūmos un nav nezinātāja acīm redzams.” Saskaņā ar mutvārdu vēstījumu Valkas apriņķī pie Smeiļa mājas (Trikātas pagastā) bijis liels akmens, kuru saukuši par „Raganu akmeni”, jo uz akmeņa raganas velējušās. Reiz raganas atkal uz akmeņa velējušās. Mājā dzīvojis dūšīgs puisis, un tas gājis uz akmeni skatīties, kā raganas velējas. Puisis vairs nebijis no akmens tālu, kad to sagrābis tāds kā vēja grūdiens un viņš aiznests labu gabalu tālāk.
Ieva Zemīte
26/07/2007
Galms.lv

Amerikā kopš seniem laikiem ir populāra dažādu maniaku, sērijveida slepkavu un tamlīdzīgu sabiedrības atkritumu māksla. Viens no mūsdienu elkiem ir klasiskais miesnieks maskā, vienmēr smaidīgais Čārlzs Mensons un citi dvēseļu pazudinātāji. Fakts, ka Edvards Geins no meitenītes sejas nogriež ādu, kas tiek pārtaisīta par masku, laika gaitā pārtapis par šķebinošu, bet kopumā aizraujošu mūsdienu kultūras koda sastāvdaļu. Tajā nav nekā pretdabīga, jo klīniskā psihiatrija ir visai stiepjams jēdziens, un galu galā būtu tīrais neprāts nenopelnīt naudu uz nepacietībā degošā pūļa rēķina, kas alkst saprast maniaka galvā notiekošos vājprātaprocesus. Taču, neraugoties uz viņiem iztrūkstošo, bet citiem piemītošo saprātu, kas liek dzīvot mierīgā līdzāspastāvēšanā visai sabiedrībai, daži slepkavnieki, gaidot nāvessoda dienu, cietumā paguvuši tikt pie pamatīga kapitāla. Piemēram, baisais sērijveida slepkava Henrijs Lī Lūkass (358 upuri), gaidot nāvessodu, uzgleznoja "Kristus pēdējo vakarēdienu", un jāteic, ka viņam pat neslikti izdevās. Lūkasa māte prostitūta dēlu sita un piespieda skatīties, kā viņa pieņem klientus. Viens no viņiem mazo zēnu piespieda nodarboties ar zoofiliju. No 15 gadu vecuma Lūkass sāka slepkavot un, atriebjot mātei pāridarījumus, nogalināja viņu. Lūkass bija nenotverams vairāk nekā trīsdesmit gadu.

Savukārt Lūkasa briesmu darbu palīgs Otiss O''Tūls nevarēja lepoties ar mākslinieka talantu un zīmēja visai pabaisas bildītes, kurām nav nekādas vērtības. Jau pieminētais Lūkass un Otiss O"Tūls uz mācībām pirmajā klasē ieradās, tērpti kā meitenes. Šķiet, jo slavenāks un nežēlīgāks ir bijis slepkava, jo dārgāki mūsdienās ir viņu pindzelējumi, kurus vairākumā gadījumu nosaukt par mākslu nav iespējams. Piemēram, kādā amerikāņu interneta izsoļu mājaslapā Džona Veina Geisija neliela izmēra gleznojuma "Single Skull" sākumcena vēl nesen bija 1500 ASV dolāri. No Geisija mājas pagraba policija izvilka 27 līķus. Vēlāk klajā nāca informācija, ka viņš nogalinājis vēl sešus cilvēkus un viņu līķus iemetis upē. Joprojām populārs ir Čārlzs Mensons. Viņa šizoīdo darbu cenas izsolēs kāpj visstraujāk. Tā darinājums "Self–Portrait" no sākumcenas 799,99 patlaban sasniedzis 1200 dolārus, taču līdz izsoles beigām palikušas divas nedēļas, un tas nozīmē, ka cena turpinās celties. Mensona vārdu Holivuda un vēlāk visa pasaule izdzirdēja 1969. gadā, kad zvērīgi tika nogalināta aktirise Šarona Teita, kas bija devītajā grūtniecības mēnesī.

Slepkavas ļoti labi saprot, ka viņiem ir un rodas apbrīnotāji, kas ir gatavi maksāt par jebkuru oriģinālu. Apgrauzts zīmulis, pirkstu nospiedumi, paraksti, vēstules ar viņu rokrakstiem — fanu acīs tās ir nenovērtējamas lietas. Heidena Klārka abu krāsā iemērkto roku nospiedumi ar viņa autogrāfu un piezīmi "uzmanību — autentisks" tiek izsolīti par sākuma cenu 29,99 ASV dolāri. Elmera Veina Henlija roku nospiedumu sākuma cena ir 55 ASV dolāri. Nav slikts bizness uz nāvi notiesātajiem, kuri izpriecas pēc katru dienu uz papīra var uzšņāpt tūkstošiem savu parakstu!

Savu labumu naudas izteiksmē nes zīmējums uz vēstuļu papīra vai aploksnes, kā redzams kanibāla Artūra Šovkrosa gadījumā. Nenoliedzami, ieslodzījums nav kūrorts, tāpēc nevajag raukt degunu, redzot Harolda Glena Smita aploksni. Līdzīgi savas slēptās vēlmes pauž vairums to uz nāvi notiesāto un ieslodzīto, kas zīmēšanu atraduši par veidu, kā apklusināt savas tieksmes pēc slepkavībām. Viens no tiem ir Džo Rojs Metenijs, kura zīmējumos redzama nepārprotama agresija pret sievietēm. Daži mēdz zīmēt multiplikāciju filmu vai bērnu grāmatu varoņus vai citus bērnišķīgus ķiņķēziņus. Piemēram, Filips Jablonskis, Keits Džespersons, Džeims Failzs. Zīmēti tiek arī dažādu informāciju sevī nesoši darbi — Karls Drū. Vairumam maniakālo slepkavu internetā veltīti saiti, kuros pielūdzēji var ne tikai apmainīties domām, bet arī iegādāties sava varoņa bildes, krūzītes ar viņa attēlu, kreklus, izlasīt maniaku dzeju un tamlīdzīgi. Piemēram, jau minētais Čārlzs Mensons, 1984. gadā psihiatriskajā klīnikā ievingrināja roku arī dzejā.

A POEM ABOUT AN OLD PRISON MAN

Waiting on Death Row

People coming in overalls

Taking me to the gas chamber

Scuffling of feet

They took him down the hallway

Feeling everyone"s heartbeat

The central control of the soul

Batons and retro-tons

Ingrown toenails

One time all around you

All round you, bump-bump

Save my air, save my air

My air, my air

Air, water,

Machines eating the night

Energy moving

Nuclear fires

Burning reactors on my gate

Fires of hell are burning

Come home

Can you see

Can you say

That you say

That you really love this place?

Savukārt Veronika Komptone sevī atklāja zemē nomestu talantu.

Arī Nikolā Klo sāka gleznot cietumā — tie bija dažādu maniaku portreti, un pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma viņš ar to sāka labi pelnīt. Šis franču mākslinieks piedzima Kamerūnā 1972. gada 22. martā. Viņa tēvs bija bankas klerks, māte — parasta mājsaimniece. Tēva darba dēļ ģimene pastāvīgi pārbrauca no vienas vietas uz otru. Nikolā vēlāk teica, ka viņam bijusi normāla ģimene, tikai viņš neesot varējis atrast draugus, savukārt vecāki neesot pievērsuši viņam nekādu uzmanību. Jau agrā jaunībā viņš aizrāvās ar okultismu un paaudzies sāka strādāt morgā. Viņš izgrieza līķiem dažādus orgānus, ēda tos un izmantoja dzīvokļa izdaiļošanai, līdz šis "hobijs" noveda viņu kamēr slepkavībai un cietumam.

Autors: Ieva Zemīte/ Publicēšanas datums: Piektdiena, 2006. gada 13. oktobris./Rubrika: Brīvdienu žurnāls "Vakara Ziņas" (40. lpp.)