Salaspils botāniskaja dārzā zied kamēlijas
Jaunajā oranžērijā beidzot sācis ziedēt kaprīzais silto zemju augs - kamēlija.
Īpašs prieks par šo notikumu ir Salaspils Botāniskā dārza direktoram Andrejam Svilānam, kurš pauda, ka kamēlijas, kuras jaunajā oranžērijā šobrīd klājas ar skaistiem ziediem - vecajā mājvietā ir nīkuļojušas un birdinājušas ziedpumpurus.
Šīs mūžzaļās Āzijas skaistules ir vairāk kā 1,000 gadus augušas Austrumāzijā labi apgaismotā kalnu mežā netālu no jūras. Dažreiz tās var atrast 3,000 metru augstumā, kur karstas un mitras vasaras mijas ar aukstām un sniegotām ziemām. Šie augi vislabāk jūtas apgaismotā, ēnainā vietā porainā un ar trūdvielām bagātā augsnē. Augs pieder pie ziedošo tējas augu dzimtas, no kurām populārākās ir Camellia sinesis – tējas augs un Japānas kamēlija – Japanese camellia. Kamēlija ir krūmveida augs ar spožām, zaļām lapām un iespaidīgiem, kupliem, līdz pat 15 cm diametrā ziediem, kas parasti ir baltā, rozā vai sarkanā krāsā. Kamēlija var sasniegt apmēram 3 metru augstumu un 1,5 m platumu.
Visas kamēlijas pieder pie ziedošo tējas augu dzimtas (Theaceae). Camellia sinesis (tējas augs) ir vislabāk zināmā suga, tāpat kā dekoratīvā suga camellia japonica. Tas nav brīnums, ka briti 18. gadsimta vidū bija noskatījuši šo ziedu pateicoties tā vērtīgajām lapām, kad lielos daudzumos importēja tēju no Ķīnas – iespējams, ka tie bija centieni pārtraukt Ķīnas tējas monopolu un audzēt tēju pašiem. Viņi šim mērķim uzpirka ķīniešus, bet ķīnieši pārspēja angļu tirgotājus viltībā, pārdodot tiem tējas augu vietā dekoratīvos augus, Camellia japonica.
Tulkojumā no latīņu valodas Camellia japonica nozīmē "nemirstības simbols". Kamēlijas iedzīvināja Francijas imperatore Žozefīne. Tās apburošie ziedi, kas atgādina savvaļas rozes, ir iedvesmojuši Aleksandru Dimā, kura romāns "Kamēliju dāma" Francijā 19. gadsimtā izraisīja lielu interesi par kamēlijām. Arī Džuzepe Verdi, kurš sakomponēja operas "Traviata" libretu par kurtizānēm, kuru simbols bija kamēlija.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru