Autors: Ieva Zemīte
Avots: (Bilde: Ieva Zemīte)
Tev nekad nav bijis trīsritenis, kuram tētis ar laiku noņem papildus ritenīšus, kas paredzēti, lai bērns jau pirmajā velobraucienā nenokristu, nesasistos un nozvērētos nekad nebraukt ar velosipēdu? Varbūt esi sev pateicis, ka nekad vairs nekāpsi uz šī dzelzs gabala, kura dēļ guvi sāpīgus sasitumus un nobrāzumus? Beidzot tevī ir nobriedusi vēlme iemācīties braukt, par spīti visam un visiem, tu esi cīnītājs šajā nežēlīgajā pasaulē! Ja, tā, ņem savu iedomāto vai jau iegādāto dzelzs rumaku un seko padomiem. Tikai viens, BET. Apgūt velobraukšanas iemaņas ļoti ieteicams kādā pļavā, viegli izbraucamās smilšainās vietās (uz smilšainiem ceļiem). Ņem vērā, ka mācību procesā, vizinoties pa asfaltētu, bruģētu, akmeņainu ceļu, tu iedzīvosies nevajadzīgos zilumos un nobrāzumos, un pfu, pfu salauzīsi kādu locekli.
Padomi: pirms uzsākt mācību stundu, pārbaudi un atceries, cik asi nostrādā bremzes. Mācoties braukt, labāk neizmanto velosipēdu, kas aprīkots ar disku bremzēm. Ņem vērā, ka velosipēdam var nokrist ķēde. To uzlikt var apgriežot velosipēdu un novietojot ar sēdekli uz zemes. Ķēdi jāuzliek uz zobrata no kura tā nokritusi un turot pedāli jāiegriež riteni braukšanas virzienā. Ķēde pati nostāsies vietā. Galvenais nežēlo katru skrambu uz velosipēda, bet domā par sevi!
1. Palūdz, lai kāds labs draugs pietur riteni, kamēr tu uzrausies uz sēdekļa. Uzkāpjot uzliec kājas uz pedāļiem. Tad palūdz draugu, lai viegli pastumj tevi ar riteni un mēģini kustināt kājas, kā minas pedāļi, vienlaicīgi mēģini noturēt līdzsvaru. Vēlams, lai draugs tevi nepalaiž pašgaitā – garantēts kritiens.
2. Cits variants. Kājas abās riteņa rāmja pusēs. Palūdz, lai draugs pietur tevi, riteni aiz sēdekļa, jeb abus. Uzliec sēžamvietu (ja sēdeklis noregulēts tik zemu, ka stāvot vari uz tā apsēsties) uz sēdekļa. Ja sēdeklis ir novietots augstāk, lasi tālāk. Velosipēda pedāli nolaid zemāk pie zemes un uz tā arī liec pēdu. Tātad, vienu pēdu uzliec uz pedāļa, otra uz zemes un balstoties uz tās kājas, kas ir uz zemes mēģini iestumties. Vienlaicīgi ar mēģinājumu iestumties, mēģini apsēsties uz sēdekļa un noturēt līdzsvaru. Līdzsvara izjūta tev palīdzēs apgūt iepriekš minētās darbības. Un visu šo laiku neļauj draugam tevi palaist vaļā. Uzmanies no tā, ka kājas nošļūk no pedāļiem, jo vari sevi viegli savainot.
3. Esi beidzot iemanījies noturēt līdzsvaru un mazliet braukt. Tagad tikai mieru. Pirmie pastāvīgie braucieni joprojām tev ir zemūdens akmeņi. Tagad tu vari pabraukt gabaliņu uz priekšu, bet nemāki apstāties. Tam paredzētas bremzes, kas novietotas pie stūres. Padoms – pirms uzsāc savu pirmo braucienu, pārbaudi bremžu “asumu”.
4. Bremzēšanai vienmēr izmanto aizmugurējā riteņa bremzes. Ja izmantosi priekšējā riteņa bremzes, vari apmest slaidu kūleni ar visu braucamo, ups, sāpīgi! Ja vēl nezini, kuras ir priekšējās, kuras aizmugurējās, vislabāk spied abas. Bremžu klucīši piespiedīs abus riteņus un velosipēds apstāsies. Savukārt bremzēt tikai ar priekšējām varēsi, kad būsi pilnība pilnveidojis savu braukšanas stilu.
5. Kad esi nolēmis apstāties, nospied abus bremžu rokturus. Dari to pakāpeniski, tu sajutīsi, kā nostrādā bremzes, izjūti procesu. Nekādā gadījumā nespied bremzes strauji, jo tev vēl nav nepieciešamo iemaņu. Kad ritenis palēlina gaitu un tūlīt, tūlīt apstāsies, atbrīvo vienu kāju no pedāļa un sagatavo to saskarsmei ar zemi. Turi līdzsvaru, bremzē un liec kāju pie zemes. Ja ritenis vēl brauks, un tu mēģināsi nokāpt, pieliekot kāju pie zemes, vari nokrist. Visas darbības sanāk veikt gandrīz vienlaicīgi – bremzēšana, kāja pie zemes un nokāpšana no riteņa.
6. Kad esi nobremzējis, lecot no riteņa, “neuzkaries” rāmim ar katru kāju savā pusē. Vari sasisties.
