Nevalsts pretpirātisma organizācijas "Business Software Alliance" (BSA) Latvijas komitejas valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs apgalvo, ka valsts iestādēs vismaz trešdaļa datorprogrammu nav licencētas. Organizācija ir apņēmusies palīdzēt valstij ieviest kārtību šajā jomā un pagaidām neaiztiks individuālos lietotājus, bet galveno vērību veltīs lielajiem uzņēmumiem.
Decembra pirmspēdējā nedēļā pēc līguma noslēgšanas ar kompāniju "
Microsoft", kas paredz "
Microsoft" programmatūras legalizēšanu valsts iestādēs ar atlaidēm, premjerministrs
Aigars Kalvītis sacīja, ka nav pieļaujama situācija, ka ar pirātiem cīnās cilvēki, kas paši izmanto nelegālās programmas. 27. decembrī plašākai sabiedrībai kļuva zināms, ka Valsts policija, kas apkaro pirātisko datorprogrammu izmantotājus, lieto nelicencētas datorprogrammas. Šo informāciju apstiprināja Valsts policijas amatpersonas. Gandrīz 90 procenti datorprogrammu, ko izmanto iekšlietu sistēmā, ir nelicencētas. Valsts policija apgalvoja, ka naudas trūkuma dēļ vairumam datorprogrammu neesot pagarināts licences termiņš.
Sertifikāti tikai dažām ministrijām
Šobrīd no valsts iestādēm BSA sertifikāti piešķirti Aizsardzības, Izglītības un Finanšu ministrijai. "Esmu pūlējies pārliecināt Ministru kabinetu, ka visām iestādēm jāveic audits, jo kā gan citādi lai valsts iestādes pamato savus budžeta pieprasījumus?" domā Birkavs.
BSA ir biznesa datorprogrammu asociācija, kas dibināta, lai izplatītu ar datorprogrammu legalitāti saistīto informāciju un juridiski aizstāvētu kompāniju intereses cīņā pret nelikumīgu datorprogrammu izmantošanu jeb pirātismu. BSA sākotnējā politika bija iebaidīšana. Pašlaik BSA — vismaz Latvijā — kļūst par padomdevēju un piedāvā palīdzību.
Vismaz divas trīs reizes mēnesī BSA saņem sūdzības no darba atlaistām personām, kas vēlas ieriebt bijušajiem darba devējiem. BSA uzsver, ka nav ieinteresēta gremdēt uzņēmumus, bet gan vēlas sakārtot šo jomu. Pārbaudīta tiek visa informācija, kas nāk no uzņēmumiem, policijas,
VID, informācija no IT kompānijām un citiem avotiem, arī anonīmie telefonzvani. Savukārt, ja iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars īstenos ideju, ka autortiesību pārstāvju paspārnē jāveido interneta portāls, kurā ikviens varētu anonīmi informēt par nelegālu datorprogrammu izmantošanu, tad šai problēmai tiks pievērsta lielāka sabiedrības uzmanība, lai gan var prognozēt arī savstarpēju apmelošanu.
Plāno palīdzēt uzņēmumiem
BSA pārstāv autortiesību īpašniekus un ir pilnvarota pārstāvēt autortiesību īpašnieku tiesības. Šī aģentūra var pieprasīt sakārtot konkrēta uzņēmuma programmatūru. Ja tiek konstatētas nelikumīgas programmas, pie pārkāpējiem ķeras policija un tai ir tiesības saukt pie administratīvās un kriminālatbildības. Savukārt BSA izvirza civilprasību. Organizācijas pilnvarotais advokāts tiesā parasti prasa kompensācijā atlīdzināt divreiz lielāku summu.
Ja BSA ir noslēgts līgums ar pamatuzņēmumu un policija atnāk pārbaudīt uzņēmumu, kurā konstatēta nelegāla programmatūra, attiecīgais uzņēmums var atsaukties uz BSA jau izteikto brīdinājumu. "Mēs ar uzņēmumiem slēdzam tā saukto jumta līgumu. Mēs sazināmies ar attiecīgo uzņēmumu un piedāvājam dažos mēnešos (bet ne ilgāk par sešiem mēnešiem ) sakārtot savas lietas, iegādāties licencētās programmas," teic Birkavs. Nākamajā gadā BSA plāno vairāk palīdzēt uzņēmumiem gan ar padomu, gan veicot auditu (audits atšķirībā no tā sauktā jumta līguma ir maksas pakalpojums), gan arī piešķirot BSA sertifikātu, ja izpildītas visas prasības.
Nelegāļu skaits nemazinās
Birkavs zina teikt, ka šogad pirātisms nebūt nav samazinājies — Latvijā tas sasniedz 58 procentus, bet Eiropā vidēji 34 procentus no kopējā programmatūras daudzuma. "Savulaik varēja teikt, ka lielākais pirātisms ir valstī — valsts uzņēmumos un organizācijās. Šīs iestādes tagad veic iekšējo auditu, tiek finansētas licencētu programmu iegādes. Kalvīša valdība ir pirmā, kas vēlas un jau ir iesaistījusies pirātisma apkarošanā," — tā Birkavs.
Tomēr pasaulē lielāko vairākumu pirātisma struktūrā veido individuālie lietotāji. Pašlaik pārbaudīt mājas datorus nav iespējams, jo nav tādu likumu, kas atļautu policijas vai Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem spert soli pār privātīpašuma slieksni.
BSA apgalvo, ka privātais lietotājs nav jāaiztiek, turklāt ar šo zaglēnu daļu teorētiski iespējams izrēķināties samērā viegli. Atliek tikai piegriezt pieeju failiem. Piemēram, izveidot DC++ hubu vai "Torrent" trekeri un izreklamēt. Tad uzturēt dažus mēnešus un visbeidzot visus lietotājus ņemt ciet. Tālāk atliek pieprasīt visiem DC++ hubiem aizvērties vai arī būt "tīriem". Pēc tam var sākt piekasīties provaideriem par trafika kontroli.
Policijai tas nesagādātu nekādas problēmas, ņemot vērā, ka neviens lietotājs nekur slēpjas. Pašlaik policija ķer arī nelegālās produkcijas dīlerus, un nesen izveidotā īpašā policijas nodaļa izmeklē nelegālu naudas pārskaitīšanu un informācijas zagšanu. Tiesa gan, par to neviens skaļi nerunā. Nodibināta ir arī Ekonomikas policijas Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības nodaļa. Policija jau aizturējusi pirmos failu apmaiņas hubu turētājus.
Pirātisms piesedz naudas legalizēšanu
"Licencētai jābūt jebkurai programmai, arī bezmaksas. Licence ir dokuments, kurā norādīts, ka šo programmu var lietot bez maksas. Ja programmas tiek nosūknētas internetā, arī tur parādās dokumenta atļaujas, kas jāizprintē un jāpievieno grāmatvedības dokumentiem," atgādina Birkavs.
Šogad likumā izdarītās izmaiņas, proti, legālās prezumpcijas ieviešana būtiski atvieglo policijas un tiesas darbu: "Nevis man jāpierāda, ka jūsu datorā ir nelicencēta programma, bet jums man jāpierāda pretējais." Tomēr, lai cilvēki bez piespiešanas sāktu lietot licencētas programmas, jāmaina attieksme pret intelektuālo īpašumu. Tam jākļūst tikpat svētam kā mantiskai lietai, kuru godīgs cilvēks pat domās nepiesavināsies.
Lai pārbaudītu, vai netiek lietotas nelegālas programmas, parasti tiek veikta manuāla pārbaude, tomēr Birkavs stāsta, ka šādam nolūkam var lietot speciālu disku, kas uzrāda visas instalētās programmas. Pēc tam notiek salīdzināšana ar grāmatvedības dokumentiem. Ir arī citi kontroles paņēmieni. IT tehnoloģiju kompānijas labi zina, kas tirgo nelegālas programmas un kas šos tirgotājus piesedz. "Ar datorpirātismu tiek atmazgāta par narkotikām iegūta nelegāla nauda. Protams, vienkāršāk ir samaksāt 250 latu administratīvo sodu par datorpirātismu. Brīvības atņemšana tiek piemērota ļoti retos gadījumos. Tāpēc vienkāršāk ir noziedzīgi iegūto naudu ieguldīt datorpirātismā un tā to atmazgāt," pieredzē dalās Birkavs.
Cik droši ir dati internetā?
"Domāju, ka ir dažādas drošības pakāpes. Manuprāt, internets nākotnē pilnīgi kriminalizēsies. Tas aizvien vairāk nonāks kriminālo struktūru rokās. Tā ir antivīrusu eksperta Kasperska prognoze. Internetā informācija ir pietiekami droša pret amatieriem jeb vienkāršiem lietotājiem, bet nedroša pret profesionāļiem — hakeriem. Piemēram, banku drošība attīstījās aplaupīšanas gadījumu dēļ. Bija cilvēki, kas mācēja atmūķēt seifus, tad seifus sāka spridzināt. Iemācījās arī taisīt seifus, kuros nevarēja ielikt spridzekli, bet tad, kad bija izdomāts tik drošs seifs, ka to nav iespējams ne uzlauzt, ne uzspridzināt, sākās banku aplaupīšana, sagrābjot naudu no kases. Līdzīga situācija ir ar internetu un drošības sistēmām," — tā Birkavs.
