Lai vārītu krupju un citu nešķīsteņu virumus, katrai raganai jābūt savam stūrītim, ko iezīmēt ar raksturīgiem raganu spļāvieniem un kur izpildīt maģiskus rituālus. Viena no vietām ir Raganu katls, atrodas ziemeļos no Siguldas Nurmižu gravu rezervātā netālu no Daudu mājām un upes Dauda. Raganu katls ir grava, kura izveidojusies no dažādām ūdenstecēm. Tur vairāku gadsimtu laikā neliels strauts Daudas upes senlejas augšējās terases smilšainajā malā izgrauzis dziļu 30 metru augstu un 20 metru platu piltuvi. Raganu katla veidošanā aktīvi darbojušies Daudas un Vējupītes ūdeņi. Teika vēstī, ka šajā mežonīgajā vietā senatnē bijusi raganu sapulču vieta, kur tās lidojušas uz saviem slotu kātiem. Tās ieradušās no tuvas un tālas apkārtnes, lai mācītos dažādas zintis. Vēsturiski saglabājušās ziņas par kādu raganu prāvu, kad šeit 1647. gadā sadedzināta ragana. Līdz mūsdienām saglabājies ticējums, ka tas, kurš bijis Raganu katlā, iemanto spēku un drosmi un nekāda burvestība tam nav bīstama. Lidojošo klintis Pie Raunas, Vaidavas upes krastā, atrodas Raganu klints. Teika vēsta, ka tajā savulaik dzīvojušas raganas. No klints iztek svētavots, kuram, kā liecina nostāsti, piemīt dziednieciskas spējas. Senāk vietējie iedzīvotāji ticēja, ka avotiņa ūdens īpaši palīdz acu kaitēm. Bet, lai avota ūdens dziedinātu, tam bija kaut kas jāziedo – drēbes, dzija un citas lietas. Ragankalna malā pie Vaidavas upes kādā vietā ir stāvs, augsts, smilšu klints krasts, no kura pašā apakšā iziet liels avots ar skaidru ūdeni. Netālu no šā zemākas klints apakšas iztek otrs avots, kura ūdens ziemā ir remdens. Šo avotiņu sauc par veselības avotu. Pie šiem diviem avotiem senajos laikos mājojušas raganas, kuras daudzreiz redzētas vai dzirdētas ap pusnakti velējamies no lielceļa, kas agrāk atradies tuvāk. Mazākā avota ūdeni raganas lietojušas savu slimību dziedināšanai, lielākā pašas mazgājušās un upmalā upes ūdenī drēbes mazgājušas un velējušas. Dzeramo ūdeni viņas smēlušas citā avotā, no kura izviris tumšs, rāvains un dubļains ūdens, kas raganas spēcinājis visādos darbos. Pēc raganu piemājošanas šis kalns nosaukts par Raganu kalnu, tāpat arī Vaidavas upes mala dabūjusi vārdu Ragankalna piekraste. Arī tuvumā esošām mājām dots Ragankalna vārds. Cita raganu mājvieta Vaidavā ir bijis arī Blīgznas līcis, kādu pusversti no Vecām maltuvēm uz leju. Kad gājuši zirgus vai lopus peldināt un dzirdināt, tad viņas dažreiz redzētas kā balti sievieši pa upi staigājam pusdienās. Katls ar ūdeni Mazliet skopākas ziņas atrodamas par kalniem, alām, purviem un klintīm. Piemēram, Balvu rajona Medņevas pagasta Račos pie Līdumniekiem atrodas kulta vieta - Raču Raganu kalns. Raganu ala atrodas Alūksnes rajona Apē. Raganas purvs meklējams Ķemeru purvā un Gaujas Nacionālā parka teritorijā, bet Raganu goba apskatāma Valkas rajona Launkalnes pagastā. Siguldā apskatāms arī Raganu katla ūdenskritums, kura augstums ir apmēram 2,7 metri. Tas meklējams Raganu katla augšējā daļā. Pašam ūdenskritumam piekļūt ir aizliegts un arī neiespējami. Šis ūdenskritums tiek raksturots kā necils sezonālais ūdenskritums praktiski nepieejamo stāvo, brūkošo klinšu dēļ. Ziemās šeit veidojas leduskritums. Raganu vietas Zemgalē pētījis profesors Juris Urtāns. Viņš saskaitījis 13 vietu. Piemēram, Raganu kalns Jaunpilī, Raganu dambis Vecaucē un pie Bēnes celmiem. Raganu kalns atrodams arī Džūkstes mežā, Anneniekos, pie Dobeles, pie Mežotnes, bet Raganača lauks atrodams pie Skaistkalnes. Zemgales līdzenumos Vilcē ir ainaviskā Vilces grava, kuras krastā pie tā saucamajiem Raganas dziļumiem reizēm var redzēt raganu, kas pārvērtusies par vaboli, iespējams, tā ir tā pati ragana, kuru 1710. gadā pēdējā raganu prāvā sadedzināja tieši Vilces pagastā. Nirzas pagasts atrodas paugurainā Latgales augstienē, tāpēc reljefs šajā teritorijā ir lēzeni viļņots ar dažiem izteiktiem pauguriem ar stāvām nogāzēm, un viens no pauguriem ir Raganu kalns. Ziedojumu pasaule Rožkalnu Raganas (Māras) akmens ir sena kulta vieta, kas atrodas Gulbenes rajona Daukstu pagastā, apmēram 200 m uz rietumiem no bijušajām Rožkalnu mājām, pļavas malā iepretī Karpas pilskalnam apmēram 300 m no ceļa Krapa – Galgauska labajā pusē. Akmens apkārtmērs pie zemes ir 10,5 m, augstums – 1,6 m. To sauc arī par Māras akmeni. Nosaukums Raganu akmens, visticamāk, radies viduslaikos raganu medību laikos, jo pie akmens izsenis izpildīti seni maģiski rituāli un nesti ziedojumi. Nostāstos teikts, ka agrāk ļaudis ļoti baidījušies naktīs iet gar šo akmeni, jo tur spokojies. Novadpētnieks J. Kučers par šo akmeni raksta: “Vecajās avīzēs stāv rakstīts, ka pie Krapas ir Raganas akmens, pie kura ļaudis nesot ziedojumus. Gulbenes mācītājs G. Šillings no kanceles esot ļaudis bāris, ka akmenim ziedojot, un norīkojis cilvēkus, kas akmeni saplēš un iznīcina. Bet cilvēki labi zinājuši, ka tas nav ļaunās raganas akmens, no kura ļaudis baidās un tai neviens neziedo, bet gan Māras akmens, visu labu devējas pie cilvēkiem, lopiem un lauka dieves, tai ļaudis ir nesuši veltes un lūguši mīļo Māru palīdzēt viņiem visās lietās. Tamdēļ ir saplēsuši turpat vienu citu akmeni, lai atskaitītos mācītājam. Tā akmens šķembas vēl tagad guļ ceļmalā ceļā uz Krapu. Bet Māras akmens slēpjas krūmos un nav nezinātāja acīm redzams.” Saskaņā ar mutvārdu vēstījumu Valkas apriņķī pie Smeiļa mājas (Trikātas pagastā) bijis liels akmens, kuru saukuši par „Raganu akmeni”, jo uz akmeņa raganas velējušās. Reiz raganas atkal uz akmeņa velējušās. Mājā dzīvojis dūšīgs puisis, un tas gājis uz akmeni skatīties, kā raganas velējas. Puisis vairs nebijis no akmens tālu, kad to sagrābis tāds kā vēja grūdiens un viņš aiznests labu gabalu tālāk.

Ieva Zemīte

26/07/2007

Galms.lv