piektdiena, 2007. gada 14. decembris

Atnāk vīrietis — bieži vien viņu atved sieva — un sūdzas, ka viņš krāc. Viņam jau problēmu neesot: aizmieg, izguļas, tikai sieva nevar aizmigt, jo viņš krāc... Tāpēc krākšana drīzāk ir sociāla, nevis medicīniska problēma,» skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta anesteziologs reanimatologs un Miega laboratorijas vadītājs Juris Svaža; viņš stāsta, ka vīra krākšanas dēļ izjūkot arī ģimenes.

Par nepieciešamību meklēt kvalificēta mediķa palīdzību liecina šādi simptomi naktī: elpošanas apstāšanās, elpas trūkums, nemierīgs miegs, krākšana. No rīta, dienā — cilvēks ir neizgulējies, miegains, nespēj koncentrēties, pasliktinās atmiņa, iestājas depresija.

Cilvēks miegā pavada lielu daļu savas dzīves, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai šis laiks tiktu pavadīts pilnvērtīgā atpūtā. Pilnvērtīgu atpūtu miegā ir pelnījuši arī līdzcilvēki. Lai gan gribētos patīkami iegrimt sapņu pasaulē, bieži vien tā tiek traucēta, un traucēklis ir vīra vai sievas drausmīgā krākšana. Ne velti mēdz teikt — krāc, ka mājai jumts ceļas augšā. Šie vārdi ir svēta patiesība. Krākšana ir viens no biežākajiem nopietnas medicīniskas un sociālas problēmas — obstruktīvas miega apnoe — simptomiem. Tās skar vismaz četrus procentus vidēja vecuma cilvēku un mēdz būt par iemeslu laulības šķiršanai. Daļēji apnoe saistāma arī ar iedzimtību.

Krākšanas starplaikos cilvēks neelpo

Miega laboratorijas vadītājs Juris Svaža skaidro, ka apnoe ir slimība, kas rada daļēju elpošanas ceļu nosprostojumu miegā un izraisa skaļu krākšanu, skābekļa koncentrācijas pazemināšanos asinīs un biežu pamošanos. Pamošanās starplaikos cilvēkam rodas vēlēšanās doties uz tualeti. Ar gadiem krācējam no skābekļa koncentrācijas pazemināšanās asinīs var rasties sirds un asinsvadu slimības. Apnoe tiek saistīta ar arteriālo hipertoniju, stenokardiju, sirds aritmiju nakts laikā, miokarda infarktu, insultu, satiksmes negadījumiem, kuru cēlonis ir autovadītāja miegainība, kā arī ar kraniofaciālām anomālijām. Krākšanas iemesls var būt ļoti mazs apakšžoklis, kas atbīda mēli un tā nosprosto elpvadus. Šīs anatomiskās izmaiņas samazina augšējo elpošanas ceļu caurlaidību. Par iemeslu apnoe var būt arī nepareizs žokļu sakodiens, palielinātas mandeles — pārsvarā bērniem — vai deguna spārniņu mazspēja.

Ir cilvēki, kas krāc, jo viņiem ir palielinātas mīkstās augslējas un ūka, kas nosprosto elpceļus. Arī pazemināts muskulatūras tonuss miegā un gravitācijas spēka iedarbība, cilvēkam guļot uz muguras, vēl vairāk samazina elpceļu izmērus, samazinot arī gaisa plūsmu caur tiem. Sākotnēji var notikt daļējs elpceļu nosprostojums, kas izraisa krākšanu. Saspiežoties audiem vēl vairāk vai pagriežoties uz muguras elpvadu nosprostojums var kļūt pilnīgs. Pilnīga nosprostojuma gadījumā (apnoe) vai daļēja (hipoapnoe) krācējs sāk cīnīties pēc elpas un atmostas no miega. Pamošanās var būt pilnīga vai daļēja, paliekot pašam krācējam nemanāma. Krākšanas starplaikos cilvēkam novērojamais elpvadu nosprostojums (cilvēks miegā kampj pēc gaisa) var ilgt no 40 sekundēm līdz minūtei vai pat ilgāk. Šajā laikā ievērojami pazeminās skābekļa līmenis asinīs.

Vairāk krāc resnie, dzērāji un pīpmaņi

«Apnoe ir samērā izplatīta saistībā ar ievērojamu aptaukošanos. Protams, jebkurš gadījums ir atšķirīgs, taču vairumā gadījumu krākšanas iemesls ir liekais svars. Visbiežāk krāc vīrieši, kuriem kakla apkārtmērs ir 43 centimetri un vairāk, un sievietes ar 39 centimetrus lielu kakla apkārtmēru un lielāku. Iemesls meklējams faktā, ka tauki uzkrājas arī ap elpceļiem (parafaringiāli — ap rīkli) un padara tos šaurākus. Krākšanu pastiprina arī smēķēšana un alkohola lietošana. Krācējam elpvadi ir iekaisuši, un smēķēšana tikai pastiprina šo iekaisumu. Alkohols pastiprināti atslābina muskuļus. Tas ir vispārzināms, ka cilvēks, kurš parasti nekrāc, pavairāk iedzēris, sāk krākt. Kamēr gaiss tiek cauri elpceļiem, tikmēr problēmu nav. Taču, līdzko muskulatūra ir pastiprināti atslābusi, tā uz elpceļiem sāk spiest iekšējie orgāni,» tā rodas krākšanas efekts iereibušiem cilvēkiem, skaidro Svaža. Miesās brangākiem pacientiem visbiežāk tiek konstatēta pastiprināta jau minētā parafaringiālā tauku infiltrācija un/vai palielināti mēles un mīksto augslēju izmēri.

«Kamēr cilvēks ir jauns, nekas ļauns nenotiek, bet paiet gadi desmit, piecpadsmit, un cilvēkiem sākas dažādas veselības problēmas. Pirmā problēma ir paaugstināts asinsspiediens, sirds ritma traucējumi. Apnoe var būt viens no cēloņiem nāvei miegā — tās visbiežāk ir kardiālas (sirds) nāves,» skaidro Svaža.

Miega bads ir ārstējams

Miega traucējumi tiek dalīti divās grupās — pārejošie miega traucējumi, kad nekvalitatīvs miegs cilvēku moka ne ilgāk kā mēnesi, un hronisks bezmiegs, kas saistās ar sliktu miegu ilgāk par trim mēnešiem un ir pirmā zīme, ka jāmeklē ģimenes ārsta vai miega medicīnas speciālista palīdzība. Pārejošs bezmiegs var būt saistīts ar visparastākajām iesnām, kad traucēta elpošana, bet tāpat miega traucējumu iemesls var būt stress, smags emocionāls pārdzīvojums, vides maiņa vai jebkas cits, kas saistīts ar ikdienas ritma pārmaiņām. Pārejošs bezmiegs var būt vienreizēja epizode cilvēka dzīvē, bet tikpat labi tas var atkārtoties. Ja īslaicīga bezmiega iemesls ir traģisks gadījums cilvēka dzīvē, tad miega ārsti iesaka konsultēties ar psihologu vai psihoterapeitu, tāpat šajā periodā miegu var koriģēt ar medikamentiem.

Savukārt ar hronisku bezmiegu cīnīties ir daudz grūtāk. Miega traucējumi nav diagnoze, bet tikai simptoms, tāpēc ir jāmeklē bezmiega iemesli. Ar sarežģījumiem var cīnīties divējādi — iedarboties tieši uz miega traucējumiem, lietojot medikamentus, vai arī meklēt, ietekmēt un koriģēt iemeslus, kāpēc bezmiegs radies. Otrs variants ir fundamentālāks, pareizāks un perspektīvāks, ar to nodarbojas psihologi, psihoterapeiti, miega medicīnas speciālisti. Miega ārstu pacienti lielākoties ir miegaini, tāpēc jāārstē miegainība, nevis bezmiegs.

Zāļu pret krākšanu nav

Apnoes diagnosticēšanai pacientam viena nakts jāpavada slimnīcā. Pacientam nakts jāpavada, guļot ar dažādiem vadiņiem, kas pieslēgti pie datora. Šo procedūru sauc par polisomnogrāfiju. Rezultātā mediķi iegūst konkrētus datus. Analizējot tos, tiek noteiktas miega fāzes, to ilgums, atmošanās epizodes, miega efektivitāte un kvalitāte. Krūškurvja kustību sensors ļauj izsekot tā kustībām elpošanas laikā. Ja vienlaikus tiek reģistrēta elpošanas plūsmas un krūškurvja kustību apstāšanās, tas liecina par centrālās dabas miega apnoe. Pacientiem ar izteiktu apnoe asinīs par 80 procentiem pazeminās skābekļa līmenis. Smagos gadījumos — līdz 60 procentiem un zemāk.

Nesen Latvijā sākts izplatīt arī medikamentu pret krākšanu «Snoreeze», kas, kā izrādās, tomēr situāciju neatrisina un palīdz tikai «svētdienas krācējiem», nevis nopietnos gadījumos. Lai palīdzētu pacientiem, tiek izmantotas ķirurģiskās un neķirurģiskās metodes — svara samazināšana, ķermeņa stāvokļa regulācija miega laikā, virsspiediens elpošanas ceļos, mutes aparatūras, farmakoloģiskā ārstēšana.

«Vienkāršākā ķirurģiskā procedūra ir ūkas operācija, taču katrs gadījums ir citāds — ja vienam pacientam palīdzēs ūkas izgriešana, citam tas var nederēt. Cilvēki bieži vien cer, ka pret krākšanu var palīdzēt kāda tabletīte. Diemžēl tā nav. Ideāli, ja ārsts uzreiz redz — jāizgriež ūka vai jāizrauj mandeles. Ja pacients ir bokseris, tad nepieciešamības gadījumā jāveic arī traumētā deguna operācija, skaidro miega speciālists.

Krācējiem ar maziem žoklīšiem savu problēmu tiek piedāvāts atrisināt, uz nakti mutē ieliekot ierīci, kas atgādina zobu protēzes. Tās uzdevums ir pavirzīt apakšžokli uz priekšu. Ierīce gan nav izeja smagos gadījumus, kad nepieciešams veikt nopietnu ķirurģisku iejaukšanos. Savukārt, ja cilvēks ir nokļuvis tādā situācijā, ka pa nakti var nomirt (skābekļa koncentrācija krītas zem 50 procentiem), trahejā tiek ievadīta caurulīte — traheostoma.

Velc, pelīte, saldu miegu...

Krācējs pats nejūt nepieciešamību ārstēties, jo jūtas salīdzinoši labi un parasti pat izgulējies. 30 līdz 40 procenti pacientu ir gados veci cilvēki. Miega laboratorijas pacienti bijuši arī tādi cilvēki, kas jau 40 gados pilnībā sagrāvuši savu veselību — infarkti, insults. Citā gadījumā pacients nav varējis atlaisties gultā, jo smok nost. Viņš gulējis sēdus, un tas neskaitāmas reizes beidzies ar sāpīgu krišanu, galvas un sejas traumām. Miegam ir vairākas fāzes: četras stadijas, kas no lēnā miega pakāpeniski pāriet līdz visdziļākajai fāzei jeb tā sauktamajam paradoksālajam miegam. Nakts laikā šis cikls atkārtojas vairākas reizes. Visdziļākā miega fāze (medicīnā to saīsināti apzīmē ar REM) ir ļoti svarīga: jo tās laikā cilvēks atpūšas, atjaunojas enerģija — gan fiziskā, gan garīgā. Šajā laikā ķermenis ir visvairāk atslābis un notiek aktīva smadzeņu darbība: tās šķiro un noglabā dienā iegūto informāciju. «Ir daudzi pētījumi, kas pierāda REM nozīmi mācību procesā: bez normāla REM miega cilvēks nevar sakarīgi domāt, atcerēties.

Šajā fāzē redzam sapņus. Sapņojam arī lēnajā miegā, bet tos sapņus parasti neatceramies. Kāpēc sapnī nespējam aizmukt? Tāpēc, ka muskulatūra ir visvairāk paralizēta,» stāsta Juris Svaža. Pirmais REM posms ir pusotra stunda pēc iemigšanas, bet uz rīta pusi dziļā miega fāzes var diezgan ātri mainīties ar seklajām; tāpēc, kad nozvana modinātājs, atkal aizmiegam un pat redzam sapni, bet tad atkal pamostamies. Reiz kādam aptuveni 49 gadus vecam pacientam vispārējais veselības stāvoklis bijis labs, bet šis cilvēks midzis ciet runājot. Saruna ilgusi pāris minūtes un beigusies ar pacienta gulēšanu saldā miegā. Šādā miega badā pacients bijis neizgulēšanās dēļ. Kā skaidrojis pacients, viņam viss bijis apnicis — pats agresīvs, dzīvot negrib, nepilnvērtības sajūta. Ar mašīnu viņš nedrīkst braukt, un sievai jāslēpj atslēgas, lai nenotiek kas ļauns.

Sieva pati vainīga, ka nevar pagulēt

Miegs ir vajadzīgs, lai nomodā varētu aktīvi rīkoties, domāt, atcerēties un loģiski spriest. Miegā organisms noārda taukus, organisms aug un atjaunojas šūnas. Cilvēkiem ar apnoe sindromu ir pārmērīga miegainība dienā un intelektuālo spēju pasliktināšanās. ASV pat veikts pētījums, kurā konstatēts, ka daļai bērnu, kas uzskatīti par nespējīgiem apgūt mācību vielu, naktī ir traucēts miegs. Viņi ir neizgulējušies un nespēj izsekot līdzi visam, ko stāsta pasniedzējs. Pacienti sūdzas par koncentrēšanās spēju zudumu, atmiņas pasliktināšanos, nemieru, depresiju.

Tie cilvēki, kas piekrīt ārstēties, ir noguruši un depresīvi. Taču ne jau visi vēlas guļot lietot kādas palīgierīces. Cita pacientu kategorija ir vīri, kas, pakļāvušies sievām mīļā miera labad, izlēmuši atnākt pie ārsta. Cilvēkus, kas uz konsultāciju atnākuši šādā situācijā, nav viegli pārliecināt par nepieciešamību ārstēties. Viņuprāt, vienīgā problēma ir sieva, jo viņš taču tikai krāc un ir izgulējies — ātri aizmieg un guļ. Ārstēšanās ir saistīta ar zināmās neērtībām, tāpēc motivācija ir ļoti svarīga.

Nav komentāru: