Amerikā kopš seniem laikiem ir populāra dažādu maniaku, sērijveida slepkavu un tamlīdzīgu sabiedrības atkritumu māksla. Viens no mūsdienu elkiem ir klasiskais miesnieks maskā, vienmēr smaidīgais Čārlzs Mensons un citi dvēseļu pazudinātāji. Fakts, ka Edvards Geins no meitenītes sejas nogriež ādu, kas tiek pārtaisīta par masku, laika gaitā pārtapis par šķebinošu, bet kopumā aizraujošu mūsdienu kultūras koda sastāvdaļu. Tajā nav nekā pretdabīga, jo klīniskā psihiatrija ir visai stiepjams jēdziens, un galu galā būtu tīrais neprāts nenopelnīt naudu uz nepacietībā degošā pūļa rēķina, kas alkst saprast maniaka galvā notiekošos vājprātaprocesus. Taču, neraugoties uz viņiem iztrūkstošo, bet citiem piemītošo saprātu, kas liek dzīvot mierīgā līdzāspastāvēšanā visai sabiedrībai, daži slepkavnieki, gaidot nāvessoda dienu, cietumā paguvuši tikt pie pamatīga kapitāla. Piemēram, baisais sērijveida slepkava Henrijs Lī Lūkass (358 upuri), gaidot nāvessodu, uzgleznoja "Kristus pēdējo vakarēdienu", un jāteic, ka viņam pat neslikti izdevās. Lūkasa māte prostitūta dēlu sita un piespieda skatīties, kā viņa pieņem klientus. Viens no viņiem mazo zēnu piespieda nodarboties ar zoofiliju. No 15 gadu vecuma Lūkass sāka slepkavot un, atriebjot mātei pāridarījumus, nogalināja viņu. Lūkass bija nenotverams vairāk nekā trīsdesmit gadu.

Savukārt Lūkasa briesmu darbu palīgs Otiss O''Tūls nevarēja lepoties ar mākslinieka talantu un zīmēja visai pabaisas bildītes, kurām nav nekādas vērtības. Jau pieminētais Lūkass un Otiss O"Tūls uz mācībām pirmajā klasē ieradās, tērpti kā meitenes. Šķiet, jo slavenāks un nežēlīgāks ir bijis slepkava, jo dārgāki mūsdienās ir viņu pindzelējumi, kurus vairākumā gadījumu nosaukt par mākslu nav iespējams. Piemēram, kādā amerikāņu interneta izsoļu mājaslapā Džona Veina Geisija neliela izmēra gleznojuma "Single Skull" sākumcena vēl nesen bija 1500 ASV dolāri. No Geisija mājas pagraba policija izvilka 27 līķus. Vēlāk klajā nāca informācija, ka viņš nogalinājis vēl sešus cilvēkus un viņu līķus iemetis upē. Joprojām populārs ir Čārlzs Mensons. Viņa šizoīdo darbu cenas izsolēs kāpj visstraujāk. Tā darinājums "Self–Portrait" no sākumcenas 799,99 patlaban sasniedzis 1200 dolārus, taču līdz izsoles beigām palikušas divas nedēļas, un tas nozīmē, ka cena turpinās celties. Mensona vārdu Holivuda un vēlāk visa pasaule izdzirdēja 1969. gadā, kad zvērīgi tika nogalināta aktirise Šarona Teita, kas bija devītajā grūtniecības mēnesī.

Slepkavas ļoti labi saprot, ka viņiem ir un rodas apbrīnotāji, kas ir gatavi maksāt par jebkuru oriģinālu. Apgrauzts zīmulis, pirkstu nospiedumi, paraksti, vēstules ar viņu rokrakstiem — fanu acīs tās ir nenovērtējamas lietas. Heidena Klārka abu krāsā iemērkto roku nospiedumi ar viņa autogrāfu un piezīmi "uzmanību — autentisks" tiek izsolīti par sākuma cenu 29,99 ASV dolāri. Elmera Veina Henlija roku nospiedumu sākuma cena ir 55 ASV dolāri. Nav slikts bizness uz nāvi notiesātajiem, kuri izpriecas pēc katru dienu uz papīra var uzšņāpt tūkstošiem savu parakstu!

Savu labumu naudas izteiksmē nes zīmējums uz vēstuļu papīra vai aploksnes, kā redzams kanibāla Artūra Šovkrosa gadījumā. Nenoliedzami, ieslodzījums nav kūrorts, tāpēc nevajag raukt degunu, redzot Harolda Glena Smita aploksni. Līdzīgi savas slēptās vēlmes pauž vairums to uz nāvi notiesāto un ieslodzīto, kas zīmēšanu atraduši par veidu, kā apklusināt savas tieksmes pēc slepkavībām. Viens no tiem ir Džo Rojs Metenijs, kura zīmējumos redzama nepārprotama agresija pret sievietēm. Daži mēdz zīmēt multiplikāciju filmu vai bērnu grāmatu varoņus vai citus bērnišķīgus ķiņķēziņus. Piemēram, Filips Jablonskis, Keits Džespersons, Džeims Failzs. Zīmēti tiek arī dažādu informāciju sevī nesoši darbi — Karls Drū. Vairumam maniakālo slepkavu internetā veltīti saiti, kuros pielūdzēji var ne tikai apmainīties domām, bet arī iegādāties sava varoņa bildes, krūzītes ar viņa attēlu, kreklus, izlasīt maniaku dzeju un tamlīdzīgi. Piemēram, jau minētais Čārlzs Mensons, 1984. gadā psihiatriskajā klīnikā ievingrināja roku arī dzejā.

A POEM ABOUT AN OLD PRISON MAN

Waiting on Death Row

People coming in overalls

Taking me to the gas chamber

Scuffling of feet

They took him down the hallway

Feeling everyone"s heartbeat

The central control of the soul

Batons and retro-tons

Ingrown toenails

One time all around you

All round you, bump-bump

Save my air, save my air

My air, my air

Air, water,

Machines eating the night

Energy moving

Nuclear fires

Burning reactors on my gate

Fires of hell are burning

Come home

Can you see

Can you say

That you say

That you really love this place?

Savukārt Veronika Komptone sevī atklāja zemē nomestu talantu.

Arī Nikolā Klo sāka gleznot cietumā — tie bija dažādu maniaku portreti, un pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma viņš ar to sāka labi pelnīt. Šis franču mākslinieks piedzima Kamerūnā 1972. gada 22. martā. Viņa tēvs bija bankas klerks, māte — parasta mājsaimniece. Tēva darba dēļ ģimene pastāvīgi pārbrauca no vienas vietas uz otru. Nikolā vēlāk teica, ka viņam bijusi normāla ģimene, tikai viņš neesot varējis atrast draugus, savukārt vecāki neesot pievērsuši viņam nekādu uzmanību. Jau agrā jaunībā viņš aizrāvās ar okultismu un paaudzies sāka strādāt morgā. Viņš izgrieza līķiem dažādus orgānus, ēda tos un izmantoja dzīvokļa izdaiļošanai, līdz šis "hobijs" noveda viņu kamēr slepkavībai un cietumam.

Autors: Ieva Zemīte/ Publicēšanas datums: Piektdiena, 2006. gada 13. oktobris./Rubrika: Brīvdienu žurnāls "Vakara Ziņas" (40. lpp.)